Restorāns "Nometne"
Kaut kad janvāra sākumā uz Nometņu ielas, netālu no krustojuma ar Slokas ielu, tika atvērts jauns restorāns "Nometne". Šodien sanāca darīšanas Āgenskalnā un, cilpojot mājās, nolēmu iegriezties.
Iekšā ir visnotaļ mājīgi - koka apdare, augstie griesti, apaļi melni koka galdi - tieši to galdu dēļ man tur gribējās atnākt, jo man tādi patīk. Nosēdos pie viena, atvēru mobilo internātu, izlasīju jaunāko racoon ierakstu, bet neviens ēdienkarti klāt nenes. Izrādās, ka tur ir pašapkalpošanās. Lētākais variants - izvēlēties dienas zupu (1.80Ls) vai arī dārgākais variants - 3.5 Ls, par kuriem tiek piedāvāts otrais, saldais, dzēriens un vienkārši salāti. Uz šķīvja drīkst likt tik, cik vien pietiek vietas. To gan es uzzināju pēc tam. Man jāatzīst, ka mani ļoti kaitina, ja es kaut kur pirmo reizi ierodos un man šādas lietas nepasaka. Un nepasaka arī to, ka pusdienu piedavājam ir pašapkalpošanās. Kāds ar sevi mazāk pārņemts cilvēks to varbūt uzreiz pamanītu, bet es neesmu tāds cilvēks. Restorāna telpā ir tāfele, uz kuras tad arī ir cenas uzrakstītas un piesprausta kaut kāda zaļa A4 lapa. Izrādījās, ka tā ir ēdienkarte ēdieniem, kurus nes klāt, bet to neizlasīju. Vēl viens viņu piedāvājums ir sestdienas un svētdienas brančs par 5.9 Ls, kur arī var ēst visu, kas pieejams, cik vien lien. Diemžēl nezinu, cik laba un plaša ir izvēle.
Principā, man radās iespaids, ka pagaidām vēl viss ir kucināmā slīcēna stadijā. Man nepatika arī tas, ka par pusdienām samaksāju 3.5 Ls, neskatoties uz to, ka saldo nemaz neēdu (t.i., nemaz neuzliku uz paplātes (kas ir pārāk maziņas, starp citu)). To būtu vajadzējis pamanīt. Aprunājos nedaudz arī ar īpašnieci un ieteicu dzērienu izvēlē noteikti iekļaut arī alu, pretējā gadījumā uz turieni manu draugu nebūs iespējams atvilkt. Kā var nebūt alus restorānā Latvijā? Starp citu, par alu runājot, pēc tam, kad reiz bijām aizgājuši uz "Merlin", kas sevi cildina par alus restorānu, bet pie vakariņām restorānā (alus pagrabā gan tā izvēle ir plašāka (pudeļu alos)) nācās dzert kaut kādu Aldari vai Cēsinieku (vēl varēja arī Heineken), mēs savu kāju tur nekad vairs netikām spēruši un arī nespersim, kaut arī vakariņām nebija nekādas vainas.
Kamēr ēdu pusdienas, restorāna saimniece piegāja pie blakusgaldiņa sēdošajiem vīriešiem un jautāja, vai būtu forši, ja restorāns rīkotu vīna degustēšanas vakarus. Pie sevis smējos, jā, kā tad, īstie, kam prasīt. Tādi, tipiskie latvieši. Divi resni kuiļi (iz sērijas "es taču esmu vīrišķis, vīrišķim jāēd daudz kotletes un jābīda lietas") un viens slaids, bet tirliņš (paklausoties runās). Šo restorānu var glābt tikai labs IZLEJAMAIS alus.
Pēc dažām nedēļām došu "Nometnei" vēl vienu iespēju, cerams, ka tad ēdienkartes būs uz galda, ne tikai uz tāfeles (būtu vismaz tā tāfele tuvāk durvju zonai nevis galdiņiem), kā arī būs pieejams normāls alus un personāls būs komunikācijā spējīgāks. Bet tie galdi gan ir forši. Pagaidām gan vēl jāiet uz "Fazendu".
P.S. Un mājas vai pat facebook lapas viņiem arī nav.