Manuprāt, ļoti svarīgi būtu, ja Latvijā pieņemtu likumu, kas atļautu eitanāziju un atrunātu gadījumus, kad tas ir pieļaujams. It īpaši smagas slimības, sakropļojuma dēļ, ja cilvēks pats to vēlas un to atļauj viņa ārsts. Turklāt būtu pieļaujams arī šo lēmumu pieņemt kādam citam, kurš ir norādīts kā lemjošā persona gadījumos (un tieši kādos gadījumos), ja cilvēks pats to nevar pieprasīt (ir komā, ir paralizēts, u.tml.) Cilvēkam ir jādod iespēja mirt saudzīgi nevis tajos šausmīgajos -pakārties/nošauties/noslīcināties u.tml. veidos vai vēl briesmīgāk, mocīties nez cik gadus pašam ar sevi un kā nemirt, tā nemirt, esot par slogu pašam sev un citiem.
Plāns B būtu pārcelties uz valsti, kur tas jau ir atļauts.