Iespējams, ka ap 45 gadiem mēs jau būsim pieauguši, jo šobrīd, kad ir gandrīz tricārs, notiek tā:
veikalā es nopirku Valmiermuižas alu un divu veidu gatavos salātus, čipsus un tad viņš mani uz riteņa stūres veda mājās. Visu ceļu kaucu, ka man sāp dibena nervs, bet nu labāk jau paciest 5 minūtes sāpošu pakaļas nervu nekā pusstundu vilkties kājām.
Viens džeks mūs ar ričuku apdzina un skatījās atpakaļ kā brīnumā, ka gandrīz nobrauca no veloceliņa un visiem pārējiem arī ļoti patika, jo tiem, kuri mums nāk pretī, izskatās, ka es viņiem lidoju virsū ar izplestām kājām :)