Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2015-09-28 19:31:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vo, kalnos sāku kāpt, kad tas vēl nebija stilīgi.
Tagad gan Latvijā tā jau ir kļuvusi par stila lietu. Un kad kaut kas kļūst par stila lietu, tad cilvēki nedomā, nemāk nodrošināt pareizo ekipējumu, novērtēt savus spēkus, bet ir tikai jāiet, jo citi tā dara un tas ir stilīgi.
Redz, nu jau arī ir rezultāts.

Es esmu gājis kopā ar kolēģi pa dažādām vietām. Pa lielam mēs esam darījuši pārgalvīgas un riskantas lietas. Bet tajā pašā laikā es zinu vismaz trīs reizes, kad prātā ir bijis tāds - ok, tālāk vairāk nevar. Tad nu arī tālāk vairāk neesam gājuši.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]adinkra
2015-09-29 09:28 (saite)
Cilvēki vispār mēdz nedomāt, ka nomirt ir viens solis, jo ar viņiem nekas tāds nekad nevar notikt. Šitie- es sēdēju uz jumta malas un kūļāju kājas, vai- mēs pa šito stāvumu uzkāpām/nokāpām pilnīgā tumsā, kamēr citi tur kkādi mīkstie, man liek lekt kājās un skaļi lamāties. Reāla lepošanās ar stulbumu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2015-09-29 19:27 (saite)
Nu ik dienas esam soli no tā. Vienmēr var uzbraukt auto, kaut kas uzkrist.

Arī naktī kāpt pa stāvu jumtu var būt ok. Svarīgi ir nevis rīcība, bet apziņa par rīcību. Ja apzinies, ka tas ir pārgalvīgi un riskanti, tad pievērs tam lielāku rūpību un rīkojies pārdomāti. Jo lai kaut ko sasniegtu reizi pa reizei tomēr vajag rīkoties pārgalvīgi un nedaudz riskanti ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]adinkra
2015-09-30 09:14 (saite)
Ne visur pietiks ar attieksmi, manuprāt, vajag arī zināšanas un iemaņas, bāzi, lai vispār būtu iespējama pārdomāta rīcība un riska kontrole.

Itkā piekrītu, ka dažreiz pārgalvība var būt ok, tikai galīgi nenāk prātā neviens fiziskās dzīves piemērs, kur tas tā būtu :)


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?