Atkal uzplaiksnījis jauns sociālais notikums, par velobraucēju, kurš zaudējis kāju.
Patiesībā, bēdīgākā ir cilvēku neizpratne par satiksmes noteikumiem, jo pietiekami daudz apgalvo, ka redz, riteņbraucējam bija priekšroka.
Ja šādi tumsoņi braukā ar riteni, tad nav brīnums, ka rodas šādi satiksmes negadījumi.

Nez, es pietiekami daudz pārvietojos ar kājām. Agrāk daudz pārvietojos pa Rīgas centru. Tad arī skaties, kur un kā var ātrāk tikt. Bet kaut kā vienmēr man ir bijusi apziņa - vai šajā situācijā priekšroka ir man, vai tomēr autobraucējam.
Tāpat arī uz gājēju pārejām - nez, labāk uzej soli virsū, apskaties vai mašīna bremzē un var iet, vai tomēr vajag pēkšņi lekt soli atpakaļ.

Bet konkrētais gadījums atgādina arī tos velobraucējus, kas, piemēram, pa Elizabetes ielu brauc pretējā virzienā. Njā, laikam jau nav ilgi jāgaida, lai kādreiz kāds uzrauzot uz kādas mašīnas. Jo mazums kādam vajag piestāt malā un neviens jau nedomā, ka var būt kāds gudrais riteņbraucējs, kam vajag braukt pretējā virzienā.