Esmu vainīgs, ciba ir pamesta nedaudz novārtā.
Bet gan jau vēl nedaudz ik pa laikam ierakstīšu.
Tā vienkārši nedaudz ir zaudējusi savu anonimitāti. Nu - pa lielam jau es nekad neesmu centies būt anonīms, bet tomēr ir labi rakstīt ar domu, ka cilvēki, kas lasīs, pēc tam par to nerunās reālajā dzīvē.
Protams, iepriekšējā darbā tas bija tāds so so, jo zini, ka kabineta kolēģis to lasa. Tad ir - ko rakstīt, lai par to pēc tam nebūtu jārunā pie pusdienu galda :D
Bet vispār man iet labi.
Jau kādu laiku daļu no laika ir jāvelta draudzenei. (Tas arī samazina laiku cibai.) Pamainīju darbu un esmu apmierinātāks, jo tas ir vairāk pieskaņots manam tempermentam raksturam. Man labāk patīk izdarīt darbu, nevis mūžīgi to uzturēt un kaut ko likt klāt. Uzturēšana man nepatīk. Jā, maksāja normāli, bet ja nav gandarījums, tad tomēr nav gandarījums.
Vēl - nākamās trīs nedēļas būs interesantas. Došos uz jogas zemi Indiju. Plānošanā un visā procesā beigās nedaudz nošāvām ne tā kā vajadzētu, tā ka tagad kāpsim Himalajos. Viss jau būtu labi, ja tur vēl nebūtu ziema. (Sola ap 0 un naktī mīnusus.) Tā ka būs ekstrēms pārgājiens pa kalniem.
Bet jā, ekipējumā ir investēts ļoti daudz. Bet nu - ekipējums pa lielam ir vienīgā apdrošināšanās šādos gadījumos.