Diezgan sarkastiski un bēdīgi, ka sieviešu vienīgās "patiesās" vēlmes ir redzēt ilūzijas manipulāciju par laimi.

Tūlīt man būs 30 gadi. No vienas puses es lepojos ar savu attieksmi. Censties būt labam, patiesam, ja vari, tad izpalīdzi. Runā patiesību, centies būt atklāts. Neesi egoists.
Dīvaini, nekas no tā visa netiek tā īsti novērtēts un nekur tas nav īsti svarīgi.

Tātad, kādi ir secinājumi?
Just adapt and convert to the black magic.

Jā, vienīgā lieta, ko man būs reāli grūti izmainīt - kādam vienkārši, atklāti un patiesi uzdirst. (Uzdirst tāpēc, ka tādu skarbi realistisko patiesību reti kurš spēj pacelt.)