Laikam pēdējos dažos gados esmu kaut kādā mērā zaudējis savu principialitāti.
Ja iepriekš redzot/dzirdot kādas lietas, kas pēc būtības nebija pareizas, tad centos iejaukties un labot situāciju, tad tagad ātri izvērtēju vai par to tiešām ir vērts čakarēties. Ko tas man dod? Nedaudz vairāk stresa, kādas izbojātākas attiecības? Bet kādi ir ieguvumi? Man jau laikam nav nekādi dižie, jo kaut kas visumā ir kļuvis nedaudz labāks.

Acīmredzami egoistiskā sistēma mani ir pārliecinājusi no tās distancēties.