Zemenes
Ja jau ir zemeņu laiks, tad ir tās arī jāēd!
Nu jau dažus kilogramus būšu apēdis, bet vēl kādu laiku tās vajadzētu ēst. Tad nu arī šodien izdomāju, ka vajadzētu nedaudz paņemt - pusdienu pārtraukumā aizgāju līdz tirgum.
Ja iepriekšējās reizes pārsvarā vadījos pēc vizuālā zemeņu izskata un faktiski pagaršoju tikai tur, kur pērku, tad šodien izdomāju meklēt garšīgākās zemenes.
Rezumē ir vienkāršs - ja kādam negribas pirkt zemenes, bet gribas tās kārtīgi saēsties, tad var mierīgi apstaigāt visus zemeņu stendus un katrā pa kādai nogaršot. Beigās būsiet apēdis pietiekami.
Ja pirms jāņiem izdevās nopirkt vienā vietā patiešām saldas zemenes, tad vēlāk neko tādu nav sanācis izdarīt. Nezinu, kāda ir garšas izjūta tiem, kas pie zemenēm raksta - ļoti saldas, jo pēc pagaršošanas reti kuras arī izrādās kaut nedaudz saldas.
Zemeņu dažādība noteikti ir visai liela - sākot ar lielumu, beidzot ar vizuālo izskatu, cik dienas jau uzturas tirgū.
Tādas īsti saldas gan tā arī neizdevās atrast. Laikam nākamreiz būs jāiziet uz smaržu un izteiktāko zemeņu garšu, jo tur vēl ir cerības kaut ko labu atrast.