Viss akal paliek pārāk vienveidīgs. Un nav arī tāds knikt.
Ja volejbolā pirms sezonas gribējās kaut ko sasniegt, tad tur ir skaidrs, ka vienkārši pietrūkst kopējās komandas attieksmes, varēšanas, lai kaut ko izdarītu. Un tajā pašā laikā tas aizņem pietiekami daudz laika, ir nenormāli nogurdinoši vakaros iet, trennēties. Un rezultātā tas vairāk sagādā negatīvās, nevis pozitīvās emocijas. Acīmredzot jāsāk mācīties samierināties - ir cilvēki ar papīra ambīcijām un mutisko varēšanu, un klibu raksturu.