Sviesta Ciba |

Martins (

mat) rakstīja,
@ 2012-04-23 10:21:00

Visgrūtāk dzīvē ir atrast īstus un patiesus draugus.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	mat 2012-04-23 12:23 (saite)
	Skaidrs, ka jebkurš var būt īsts draugs, ja to ļoti vēlas. Cits jautājums - vai būt īstam draugam ir vienkārši? Varbūt labāk būt pseido draugam, jo tad spēsi saglabāt it kā savu labo slavu neko pārāk daudz nedarot. Un laikam jau, ja negaidīsi īstu draudzību, tad arī nespēsi tādu dot pretī ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	tajnosti 2012-04-23 14:12 (saite)
	Visbiežāk atrodu netikšanu galā un fizisku nespēju saņemties. "Var" paliek tādā kā vēlības, vēlamības izteiksmē. Bet tas jau personiski. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mat 2012-04-23 17:20 (saite)
	Egoisms uzvar draudzību? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	tajnosti 2012-04-23 19:24 (saite)
	Dažkārt. Bet savureiz tā ir nespēja pašsavākties, lai nodarītu kādu nepieciešamību, tāpat kā nesanāk būt komunicējamam cilvēkam. Dīvainības. Formulējumos tās nemēdz biedēt, dzīves realitātē tas ir cits stāsts. Ikvienam savs. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mat 2012-04-23 19:32 (saite)
	Labs draugs jau zin, kas ir kas. Ja vajadzēs iebakstīs vairāk, lai tā komunicējamība uzturētos. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

tajnosti
2012-04-24 07:58 (saite)

Kādam piebikstīšana līdz, kādam ne- vajag ļaut atjaunoties vienatnē. Un, ja šajā laikā (tikai piemēra pēc, nedēļa klusuma) otram tas ir ļoti grūti, kļūst grūti kopumā. Taču, ja izdodas saglabāt sirsnību, tā patiešām ir vērtība, ko saudzēt. Tomēr, pat šādos apstākļos, pastāv mainīgais, notikumi vienmēr var pavērsties uz citu pusi. Vainīgo kā tādu visbiežāk nav, tā ir dzīve. Vienkārši neizmērojami priecājos par katru saskanīgāku saskarsmi, nekaļot iedomu plānus, nemēģinot paredzēt uz priekšu. Un reizēm atgadās vislabākais- tobrīd.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: