Piektdien atzīmēju dzimšanas dienu un sanāca nedaudz parunāt ar jaunieti, kas sēdēja pie blakus galda, kamēr gaidīju citus dalībniekus ierodamies.
Tāds standarta smalltalk par dažādām lietām, kas virzijās uz filosofisko pusi, kad jaunietis pajautāja - "A kā tu zini, ka mēs esam. Varbūt mūs visus kāds vada!"
Un kaut kā tajā brīdī pazuda vēlme kaut ko baigi runāt tālāk. Ok, saprotu, ka jaunietis mācās vēl vidusskolā un neko daudz vēl nav apguvis, bet tā ir tāda nodrāzta standarta frāze, kas apsit vēlēšanos runāt tālāk. Laikam man ir pazudusi daļa no izzināšanas vēlmes un domāšana par lietām, par kurām ir domāts, lasīts pietiekami daudz.

Atbildēju, ka esmu tas, kas kontrolē citus, saņēmu dīvainu atbildi, ka kontrolēt var tikai kaut kādu savu sociālo grupu. Uz ko atbildēju, ka viņš jau runā ar mani, tāpēc ir manā sociālajā grupā, kas nozīmē, ka es brīvi kontrolēju tos, kas tajā ir. Un apmēram ar to arī saruna aprāvās.