Joks
Šodien pamanījos iznest cauri kolēģi.

Viņš kaut ko drukā un printerī beidzas papīrs. Pa rokai papīrs arī vairāk nav un uz jautājumu, kur var tikt pēc papīra - atbildam, lai iet pakaļ. Nu, viņš arī aiziet.
Bet tā kā vienu reizi, kad viņš sačkoja, bet mēs nesām papīru, tas tika atnest arī pie mums - tikai nomaskēts ar domu, ka gan jau varēsim viņam ļaut kaut kad vēlāk pastaigāt. Tad doma jau uzreiz dzima ātra un vienkārša - ātri jāieliek vietā papīrs, lai ir confusion. Domāts, darīts - ātra rīcība, un printerī ir papīrs. Pie reizes vēl nospiežu, lai izdrukā to, kam iepriekš nepietika. Pārējais papīrs tiek nolikts atpakaļ, lai radītu lielāku pārsteigumu.
Neko, kolēģis priecīgs atnāk ar papīru - mēs, protams, cenšamies sēdēt mierīgi un izlikties, ka neko neēsam darījuši un pārlieku nepievērst uzmanību viņa darbībām. Uz brīdi bija dīvaina bubināšana, ka papīrs taču it kā nebija, sejas izteiksmi gan ievērtēt nesanāca :D
Tad jau mēs sākām smieties :D

Man jau liekas, ja tā būtu bijusi pirmdiena, tad tas būtu uzlabojis man noskaņojumu visai atlikušajai nedēļai, jo joks jau, manuprāt, ritīgi labs. Kolēģis, kurš tika izjokots, gan teica, ka nekā smieklīga tur neēsot bijis :D