Kad šodien ar kolēģi nositām laiku relatīvi pildot brīvprātīgo pasākumu - tad kolēģis atzīmēja, ka es taču rakstīju, ka man nav īsti laika, bet šitā nosist laiku es tomēr vēl varu.

Nu jā - tā nu tas ir. Tā tas laiks pazūd, kaut ko padari, kaut ko nosit un laika vairs nav :D


Bet mēs visi taču nemitīgi kaut ko varam izdomāt un uzrakstīt kaut ko jaunu? Darīt kaut ko citu? Brīžiem liekas, ka draugu listi pat tā īsti lasīt nav vērts, jo tas viss it kā iet uz riņķi.