Kartupeļi
Šodien biju kartupeļu talkā. Pirmo reizi mūžā.
Sākums jau bija dīvains - jo aicinājums tika izteikts, ka vajag braukt palīgā kartupeļu maisus pacilāt, jo namatēvam nesen veikta operācija un smagumus cilāt nav ieteicams. Tā kā šodien bija brīvdiena, paredzētais pārgājiens arī tika pārcelts, tad nu piekritu. Aizbraukšu, pacilāšu maisu - būs laba atpūta.

Neko, atbraucam. Dod man divus spaiņu un rāda uz vagu - cilāt vēl neko nevajag, bet tikmēr var palasīt kartupeļus. Iestājās neliels pārsteigums - stāsta par cilāšanu, a te pēkšņi liek pa vagu rāpot. Bet neko, ņēmu spaiņus, apguvu īso instruktāžu par to, kādus kartupeļus kurā spainī likt un lēnām arī sāku lasīt. Nav jau nekas grūts, bet nu nez, nepatīk man pārāk tādas nodarbes. Un arī es tā rūpīgi centos visu salasīt, kamēr citi tur piegāja diezgan ātri un virspusīgi.

Vismaz pusvagā varēju mest mieru un iet cilāt maisus. Fiziskā nodarbe jau laba. Mani aptuvenie aprēķini liecina, ka kādu tonnu arī varēju pārcilāt - vispirms uz braucamrīku un pēc tam uz šķūni. Slodze mugurai jau laba. Bet nu - viss kārtībā. Lai gan pēc pusdienām likās, ka maisi ir palikuši smagāki un nest grūtāk :D

Noslēgumā vēl iegājām pirtī un viss bija baigi labi. Vismaz pieredzēju, kas ir kartupeļu lasīšana un pavadīju dienu aktīvajā atpūtā.