Laivošana
Šodienas laivošana tomēr bija pietiekami aizraujoša. Katrā ziņā Ogres upe ir tā, kur ir vērts braukt ar laivu. Diezgan strauja, vietām arī minimālas krāces. Un arī 60km bija jau tieši pa spēkam pat diezgan saprātīgā laikā - 7h:10min.
Protams, kamēr iemanījāmies braukt, tad pirmajā kilometrā jau pamanījāmies šļūkt pāri vienam kokam. Bet nu jā, veiksmīgi tikām pāri. Visādi citādi diena bija piemērota airēšanai - nebija pārlieku karst un arī nebija pārlieku vēss. Vajadzēja tikai vilkt airi. Pa vidu bija arī diezgan interesanti, jo kā atskaites punktus izmantojām tiltus. Pirms starta teica - pirmais tilts 10km, otrais 20km, trešais 35km. Njā, pirmo sasniedzām diezgan ātri. Tad nu mēģinājām sasniegt otru, kas beigās izrādījās nevis 20km, bet kaut kur ap 30km. Nu jā, ņemot vērā iedotos kontrollaikus, ka pie otrā tilta tur knapi iekļāvāmies, tad sākām diezgan nopietni pielikt tempu. Tad ātri sasniedzām nākamo tiltu un varējām jau atkal airēt mierīgāk.
Pēdējos divos km mēģinājām uztaisīt kārtīgu sprintu, lai gan tur tomēr bija nedaudz vairāk par 2km un sprintu līdz galam neizturējām, bet nu diezgan normāli tomēr to noturējām. Tagad jūt, ka organisms ir strādājis, pleci arī ir pieairēti, lai gan iespējams nav tik traki, kā pirmajā reizē, kad braucām ar kanoe.
Katrā ziņā nākotnē jāapsver GPS lietošan trasē, lai zinātu aptuveni savu ātrumu un varētu koriģēt cik ātri jābrauc, lai sasniegtu finišu noteiktā laikā. Citādi airē un airē, bet tilta kā nav, tā nav :D