Pie 
romijas izlasīju citātu un radās pārdomas par balstiem un balstīšanu.
"Mēs balstām viens otru. Ja balsts pats spēcīgs kļūst, tad otrs balsts to vairs necenšas balstīt, jo redz tā spēku. Bet redzot tā spēku, balsts pats grib kļūt spēcīgs, jo atbalsts tiek ņemts, lai atbalstu dotu. Iztrūkstot vienam, sāk iztrūkt otrs. Un tāpat ir pārāk spēcīgu balstīšanu, jo tā vairs nav balstīšana - tā jau ir turēšana, bet nepatīk, ka mūs tur. Mums vajag tikai to nieku - atbalstu. Un ir mums atbalsta robeža - izej no tās un mājiņa sabrukt var." /MZ/
