Šodien ir viena no tām retajām dienām vai pareizāk būtu teikt reizēm, kad fiziski esmu, ja tā varētu teikt, nodzīts. Bet nodzīts tādā pozitīvā nozīmē, ka vakarā atnāc mājās atlaidies un jūties labi, jo esi noguris. Mierīgi padzer limonādi, lai varētu uzņemt nodedzināto cukuru.

No rīta medības, kur pāris sanāca noiet nieka 3km, bet toties kādus. Brist pa 20-30 cm sniegu nav triviāls process un slodze kājām ir patiešām jūtama. Labi vēl, ka tas laiks tāds ne pārāk auksts un varēja vismaz puslīdz normāli ievilkt gaisu nāsīs, citādi būtu pavisam kritiski. Medību procesā arī redzēju vienu meža cūku, bet nu ļoti tālu. Jā, vēl redzēju meža cūku, kuru bija redzējis viens cits kolēģis.
Pēc tam mājās un pāris stundu atpūta un brauciens uz lokālo sporta zāli pamētāt basketbola bumbu. Tā kā bija sanākuši tieši 10 cilvēki, tad nu nācās skriet nemitīgi pāri visam laukumam - turpu, šurpu. Un tā praktiski bez atpūtas paskrēju pusotru stundu. Labi, reizēm jau arī pārāk neskrēju un ļāvu citiem skriet pāri laukumam.

Tagad vēl vajadzētu paēst torti, padzert limonādi un doties gulēt.