Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2009-10-30 21:37:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:pardomas

Šodien aizdomājos par loģisku paradoksu, ka katrai taisnībai eksistē cita taisnība, kas ir vēl patiesāka par iepriekšējo.

Kur būtu kritiskais punkts, kad taisnība ir pietiekami patiesa, lai necenstos meklēt vēl patiesāku taisnību?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ilgodamies
2009-11-01 18:11 (saite)
Labi, matemātiskas vienības bū nav mana stiprā puse pat divu govju jautājienā, tur es lāgā nevaru neko bilst.
Bet, nu otrais piemērs jau interesantāks, jo kāpēc tad ēdienu gaume mēdz pamainīties un kāpēc vispār kaut kas viens garšo labāk nekā kaut kas cits...tur var tās lietas paanalizēt un attapt, ka brīžiem pārņem neziņa, tad par kādu konkrētību te var runāt?
Vienkāršība mani pat ļoti saistītu, liktos interesanti patiešām atslābt, tomēr tā vairāk asociējas ar pūlēm, jo dabiski cilvēkos un sevī vairāk nomanu tieši saspringtību un saprotu jau, ka tā nevajadzētu būt, bet, ak, bet tā vienkārši notiek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-11-01 19:02 (saite)
Garša mainās laikā, taču konkrētā brīdi ir iespējams patiekt, kas garšo labāk. (Jo biežāk ēd, jo lielāka iespējamība, ka tas var sākt arī negaršot vai vienkārši pēkšņi kādai garšai parādās negatīvas asociācijas).

Liela daļa no lietām jau tagad ir pietiekami labi izprastas, lai nebūtu iemesls runāt, ka konkrētības nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?