Lasīju vakarā grāmatu un aizdomājos par ilūzijas spēku.
Tas, kas ir visapkār, kas notiek visapkārt, lielā mērā tiek balstīts uz ilūziju. Ilūziju par bagātību, par īpašumu. Ilūziju par citiem cilvēkiem, to rīcību vai tieši pretēji par ilūzijas radīšanu citos cilvēkos.

Informācijas plūsma jau šobrīd ir pārlieku liela, lai saprātīgs cilvēks spētu to kaut cik apstrādāt, bet ne tik saprātīgs cilvēks vienkārši paļaujas uz plūsmas patiesumu. Cilvēki, kas spēj veiksmīgi manipulēt ar esošo informācijas plūsmu, var ļoti vienkārši radīt ilūziju par savas intereses patiesumu.
Kā bija aprakstīts grāmatā "Grāfs Monte Kristo" - iepludini savu nepatieso informāciju telegrāfu sistēmā un cilvēks, kas izmanto šo informācijas plūsmu, lai gūtu labu, zaudē savu kapitālu. Bet varētu taču šādā sistēmā arī iepludināt nepatiesu informāciju, kas musina tautu?

Rodas fundamentāls jautājums - cik reāla ir šī brīža pasaule? Elektroniski burti, kuri pārvietojas kā elektriski signāli, ripas, kuru ķīmiskās formulas spēj cīnīties ar mistiskiem vīrusu formātiem, papīra gabali ar ūdenszīmēm, kuru dēļ cilvēki ir gatavi nogalināt, papīra gabali, kas uzliek pienākumus un tiesības, un patiesībā ierobežo mūsu brīvību, kaut gan apgalvo tieši pretējo.