Sviesta Ciba |

Martins (

mat) rakstīja,
@ 2008-05-11 22:14:00

Entry tags:

pardomas

Sanāca nesen aizdomāties par bībeles izteicienu - ja sit pa vienu vaigu, tad pagriez otru.
Ja tā paskatās, tad dzīvnieku pasaulē neko tādu vispār nevar novērot un tur nav nekā loģiska.

Bet ja paskatās no cita aspekta, ka bībele jau nebija dižciltīgu mācība, bet vairāk tāda kā tautas mācība, tad viss šķiet diezgan pareizi. Ja parastajiem cilvēkiem mācītu sist pretī, tad tas daudz vairāk varētu veicināt šādu cilvēku dumpošanos un sacelšanos. Bet kā no tādām vienkārši izvairīties? Iemāci cilvēkam, ka sitienus saņemt ir pareizi un ka vajag pagriezt tikai otru vaigu.

P.s. Šīs ir tikai manas subjektīvās pārdomas.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	verners 2008-05-11 22:27 (saite)
	Atcerējos citātu: ”Aci pret aci” padara visu pasauli aklu. Manā subjektīvajā skatījumā jāskatās pēc situācijas un vieglāk ir piedot. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

mat
2008-05-12 12:32 (saite)

Aci pret aci ir tā nedaudz pārspīlēti. Ir tomēr jāzin, kad cīnīties un kad atkāpties.

Piedot jau patiešām parasti ir vienkārši, taču problēma jau ir tieši šajā piedošanā. Atsevišķi indivīdi arī paļaujas uz šo piedošanu un to izmanto. Kurā gadījumā Tu sistu kādam:
1)Zinātu, ka ar pietiekami lielu varbūtību pretī nesaņemtu sitienu
2)Zinātu, ka ar pietiekami lielu varbūtību pretī saņemtu sitienu

Turklāt, šobrīd jau šī "aci pret aci" politika savā ziņā jau tiek realizāta ar tiesiskās sistēmas palīdzību. Bet tiesiskā sistēmas sišana jau ir tāda kāda tā ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

verners
2008-05-12 20:03 (saite)

Redz, tieši tā ir arī kristietībā. Ir mirkļi, situācijas kad vajag piedot, jo diemžēl cilvēki lielākoties neapzinās, ka rīkojas ļauni. Ja nemaldos Sokrats uzskatīja, ka cilvēki rīkojas negatīvi, jo nepazīst labo.
Bet ir arī mirkļi, kad jārīkojas un nedrīkst pieļaut nekādu piekāpšanos. Pašaizsardzība, vājāko un taisnības sargāšana. Jēzus Kristus izdzina no tempļa visus tirgotājus ar pātagu un vispār Jēzus nemaz nebija tik vārgs un pēc izskata slims cilvēks, kā to daži mākslinieki mēdz attēlot. To apliecina tas pats Turīnas līķauts un lai panestu krustu ar vajag būs nedaudz spēkam iekšās.

Kāpēc es to visu saku? Man vienkārši netīk tas, ka cilvēki uzbrūk kristietībai ar savu negatīvo un drausmīgi nicinošo attieksmi ar tādu naidu un dusmām. Un viena no "apdrāztākajām" tēmām ir par to otra vaiga pagriešanu. Nu nav tā, ka kristietim nevar aizsargāt savu tēvu zemi no ienaidniekiem. Katehismā ir runāts par to. Bībelē ir rakstīts par to, kā jūdi aizsargāja savu zemi no iebrucējiem. Nu nav kristieši tādi, ka pieļaus visu.

"Ja jāievaino cilvēks, tad ievainojumam jābūt tik smagam, lai nebūtu jābaidās no viņa atriebības."
N.Makjavelli

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2008-05-12 21:41 (saite)

Neuztver to kā uzbrukumu kristietībai, jo tāds šobrīd nav mans nodoms.
Es uzskatu, ka visus šos svētos rakstus ir sarakstījuši cilvēki. Tam visam apakšā ir daudzas un dažādas domas. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka lielākoties šīs domas ir bijušas labas.
Par šo konkrēto lietu es nevaru zināt, kā tas ir bijis domāts patiesībā, bet es zinu to, ka šis otra vaiga princips drīzāk ir ticis izmantots negatīvi. Es to uzskatu kā nepilnību, kuru cilvēki vairāk izmanto ar sliktu nodomu.

Līdz ar to, manuprāt, jautājums paliek atklāts - kāds, tad bija patiesais šī teiciena ieviešanas motīvs bībelē? Diez vai kāds varēs uz šo jautājumu atbildēt :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

verners
2008-05-12 22:15 (saite)

Protams, ka Bībele nav fakss no Dieva. =D
To ir sarakstījuši apustuļi, cilvēki. Jēzus Kristus, Dieva dēls, neko nav rakstījis, lai gan ir pieminēta vieta kur smiltīs viņs vel kaut kādas zīmes ar pirkstu utt.

Jāatzīst, ka es arī esmu samērā skeptisks,jo grūti mūsu dienās naivi un akli ticēt dogmām kuras nav skaidras. Bet tomēr pēc ilgāka laika man ir nācies piekrist, jo empīriskā, sava pieredze ir tikai apstiprinājusi tās kristietības mācības. "Muļķi mācās no savām kļūdām." =)

Esi lasījis. F.Nīčes "Antikristu" ? Nu lūk, ja vēlies opozīciju kristiešu viedokli, tad iesaku. Esmu lasījis, aizraujoša literatūra un dažas lietās sāku šaubīties un domāt, arī piekrist. Nīche spēj aizraut.

Neaizrauties ar atriebību, jo tā nevienmēr nes gandarījumu un izlīgšanu. Dažkārt ir tiešam vieglāk piedot, aizmirst nekā aizrauties ar atriebības plānu kalšanu un visas dzīves veltīšanu to īstenošanai. Protams, katrai situācijai ir savi mēri. Vismaz pēc mana personīgā skatījuma.
Gan jau tai saulē vai ēnā uzzināsim atbildi. =D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mat
2008-05-13 09:35 (saite)

Nīče vēl kaut kā nav sanācis palasīt. Gan jau, ka kādu dienu arī to nedaudz palasīšu, bet iespējas lasīt šobrīd ir mazāk nekā iespējās lasāmvielas daudzums.

Šajā gadījumā es to nedomāju kā atriebību. Šajā gadījumā to varētu vairāk salīdzināt ar boksu, ja neturi rokas augšā un nesit pretī, tad iznākums būs skaidri zināms - atradīsies beigās uz grīdas. Runa ir par to, ka Tu nevari ļaut, lai Tevi nosit uz grīdas dēļiem, bet ir arī jācīnās pretī. Piekrītu, ka katrai situācijai ir savi mēri, bet ir jābūt pietiekami labai sākotnējai pozīcijai, kurai šos mērus pielāgot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	cyrain 2008-05-11 22:45 (saite)
	Ir indivīda izdzīvošana. Un ir sugas izdzīvošana. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mat 2008-05-12 12:35 (saite)
	Šajā gadījumā, manuprāt, tas nemainītu sugas izdzīvošanu. Problēma ir tajā aspektā, ka atsevišķi indivīdi izmanto šo principu, lai izdarītu sitienus un mierīgi staigātu tālāk apzinoties, ka pretī sitiens nesekos. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	cyrain 2008-05-13 00:48 (saite)
	Altruisms veicina sugas izdzīvošanu. Piedošana veicina sugas izdzīvošanu. Atriebība veicina tikai indivīda izdzīvošanu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mat 2008-05-13 09:23 (saite)
	Vai indivīda izdzīvošana nenozīmē, ka izdzīvos arī suga? Turklāt, indivīda izdzīvošana veicina, ka izdzīvo tikai spēcīgākie indivīdi, kas nozīmē, ka sugas bāzes materiāls arī paliek tikai spēcīgāks? Varētu varbūt arī argumentēt kāpēc altruisms un piedošana veicina sugas izdzīvošanu? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: