Redz, tieši tā ir arī kristietībā. Ir mirkļi, situācijas kad vajag piedot, jo diemžēl cilvēki lielākoties neapzinās, ka rīkojas ļauni. Ja nemaldos Sokrats uzskatīja, ka cilvēki rīkojas negatīvi, jo nepazīst labo.
Bet ir arī mirkļi, kad jārīkojas un nedrīkst pieļaut nekādu piekāpšanos. Pašaizsardzība, vājāko un taisnības sargāšana. Jēzus Kristus izdzina no tempļa visus tirgotājus ar pātagu un vispār Jēzus nemaz nebija tik vārgs un pēc izskata slims cilvēks, kā to daži mākslinieki mēdz attēlot. To apliecina tas pats Turīnas līķauts un lai panestu krustu ar vajag būs nedaudz spēkam iekšās.

Kāpēc es to visu saku? Man vienkārši netīk tas, ka cilvēki uzbrūk kristietībai ar savu negatīvo un drausmīgi nicinošo attieksmi ar tādu naidu un dusmām. Un viena no "apdrāztākajām" tēmām ir par to otra vaiga pagriešanu. Nu nav tā, ka kristietim nevar aizsargāt savu tēvu zemi no ienaidniekiem. Katehismā ir runāts par to. Bībelē ir rakstīts par to, kā jūdi aizsargāja savu zemi no iebrucējiem. Nu nav kristieši tādi, ka pieļaus visu.


"Ja jāievaino cilvēks, tad ievainojumam jābūt tik smagam, lai nebūtu jābaidās no viņa atriebības."
N.Makjavelli