Šodien izlasīju grāmatā diezgan interesantu lietu par rakstīšanu un runāšanu. Tās ir it kā divas tik līdzīgas lietas, taču tajā pašā laikā tās tomēr ir pietiekami atšķirīgas. Runājot cilvēks pārsvarā pieturas pie unconscious līmeņa, jo šī runāšana vairāk tiek attīstīta saistībā ar to, kas tiek dzirdēts un redzēts, jo runai komplektā nāk arī ķermeņa izturēšanās. Bet rakstot ir nepieciešama abstraktā domāšana, jo vārdi ir jāiztēlojas galvā un jāsaliek tie teikumā, līdz ar to tas jau ir vairāk apziņas līmenī. Runāt cilvēks iemācas agrākā vecumā, bet rakstīšanu nevarot tik agrā vecumā mācīt, jo cilvēkam vēl nav attīstījusies domāšanas forma, kas spētu pietiekami labi šo rakstīšanu apstrādāt.