Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2008-04-18 10:46:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:atputa

Tā kā esmu ticis pie skriešanas apaviem, tad šorīt arī saņēmos un no rīta, pēc ilgiem laikiem, arī kādas 20 min paskrēju gar jūru. Pēc 1km un trešā jau daudz skriet vairāk negribējā, beigās vēl kādus 300m uztaisīju ātro skrējienu, bet pēc tam vēl kādus 100m vajadzēja cīnīties ar sevi, jo spēki bija galā. Toties tagad ir daļēji pozitīva pašsajūta.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]verners
2008-04-18 11:31 (saite)
"Cilvēks, kas visu laiku dzīvo pie jūras reizēm neizprot citu cilvēku pārlieku sajūsmu par to, jo ir pārlieku pie tās pieradis."

Piekrītu.
Dzīvoju Jūrmalā un dažkārt pa ziemu pat vairākus mēnešus nesanāk aiziet pie jūras krasta un tas nav nekas īpašs. Pierasts jau ir pie tās jūras un dažkārt garlaiko tā pārējo sajūsma un jautājums vai katru dienu mēs tagad tur klīstam gar jūras krastu? =D

Man visu laiku ir doma arī kādreiz sāk skriet, bet vienīgi ar riteni mēdzu vakaros pabraukāt gar krastu, bet skriešanai neesmu vēl kārtīgi saņēmies. Mazliet pietrūkst gribasspēka.=(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2008-04-18 11:57 (saite)
Ja nebūtu tik tālu jāiet, tad varētu arī aiziet paskriet pa mežu :D

Jā, man arī kādu laiku nebija gribasspēka, bet tās fiziskās aktivitātes samazinās, tāpēc bija stingra apņēmība, ka vajag skriet. Iegādājos vēl skriešanas apavus, lai apņēmība būtu lielāka. Tagad tikai jāskatās cik ilgi apņēmība saglabāsies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?