Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2007-12-28 23:34:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:pardomas

Nedaudz aizdomājos par to, ka mani interesē pārāk daudz un dažādas lietas. Piemēram, ja kāds stāsta kaut ko interesantu, tad man bieži vien tas arī ieinteresē un rodas motivācija paskatīties arī kaut ko sīkāk. Manuprāt, tas nav pārāk slikti, jo inteliģentam cilvēkam ir jāorientējas pēc iespējas plašākā laukā.
Ja izveido ļoti plašu frontes līniju ar ierobežotu skaitu karavīru, tad karavīriem ir ļoti grūti izveidot frontes pārvietošanos uz priekšu, taču tajā pašā laikā ir ļoti liels pluss, jo karavīri šādi cīnoties iegūst daudz lielāku pieredzi un, samazinot frontes līniju, tiem varētu būt daudz lielākas iespējas pārvietoties uz priekšu, jo tie jau būs uzkrājuši pieredzi.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sii
2007-12-29 00:34 (saite)
tas nav slikti, taču brīžiem kļūst sarežģīti, jo paņem ļoti daudz laika. it īpaši, ja tā pavisam aizraujas, ka, sākot papētīt vienu lietu, aizvirzās līdz vēl kādai citai, un tad arī to gribas paskatīties, un tad vēl un vēl...
es dažreiz domāju - cik vienkārša dzīve tiem, kas ne par ko daudz neinteresējas. viņiem ir tik daudz laika.. ko viņi daļēji aizvada, sūdzoties par garlaicību :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-29 12:02 (saite)
Jā, bet rodas problēmas atrast pietiekami daudz laika visām šīm lietām, ja vien netiek noteiktas kaut kādas striktas prioritātes un atvēlamais laiks, bet to, manuprāt, ir grūti izdarīt, jo nevar jau tā pateikt cik daudz laika veltīt lietai, kas interesē. Lielākā daļa cilvēku jau par kaut ko interesējas, vienīgi cik liels ir tas interešu loks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?