Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2007-12-09 16:56:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:bildes


cels


nakts cels


stiga


buks


meza cuka


suns


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nord
2007-12-09 17:17 (saite)
GURK, GURK, GURK.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 20:44 (saite)
Cerams, ka drīz varēs arī reāli dzirdēt to GURK, GURK.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]cadeau
2007-12-09 18:52 (saite)
Skaisti. Vislabak aptīk pirmā un pēdējā. Pirmajā var saskatīt komplementaritāti. Bet pēdējā ir vienkārši jauka. Kāpēc nenomaini sev bildi? Nav vēl kāda skaista ar suni? Kā viņu sauc?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 20:03 (saite)
A kāpēc mainīt bildi?
Bildes ir daudz un dažādas.
Parasti sauc pēc pasē ierakstītā vārda, bet reizēm mēdz lietot citus vārdus, bet tas viss pārāk lielu iespaidu neatstāj, jo medību suņi tāpat dara to, ko nodomājuši. Varbūt, ka kādu citu reizi arī pateikšu pasē ierakstīto vārdu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-09 20:27 (saite)
Ja ir skaistas bildes, tad var likt. Vajag pamainīt. Visiem reiz nepieciešamas pārmaiņas! Ja negribi, nemaini.
Kāpēc tagad negribi teikt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 20:44 (saite)
Pārmaiņas ir nepieciešamas. Bet kaut kā nav sanācis pamainīt to bildi. Papildus vēl pārāk nevariēju ar bildēm, bet lietoju tikai vienu. Katrā ziņā tāpat ir nepieciešams atrast labu bildi, kas atbilstu. Varbūt ka ap Ziemassvētkiem arī varētu pamainīt, tad droši vien būs brīvāks laiks un varēs paskatīties kādu(kādas) atbilstošas bildes.

Suns nav vārds, bet stāsts. Sunim pasē piedāvāja ierakstīt vienu dažiem piedāvātiem vārdiem, tā nu tika izvēlēts viens un nolemts, ka nav vērts domāt vēl vienu vārdu, bet saukt vien pēc pases vārda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-09 20:51 (saite)
Nu, ja negribi teikt, nesaki. Jau sen viņš(-a) Tev palīdz?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 21:04 (saite)
Nu jau būs kāds trešais gads. No mazas bērna kājas jau tika ņemts līdzi uz mežu. Viņš jau ne tikai palīdz, bet pats arī realizē savu nodarbošanos :)

Viņš ir personība ar savu raksturu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-09 21:10 (saite)
Visi suņi ir personības. Tikai ... vai mums, cilvēkiem, tādas patīk, kādas reizēm ir izveidojušās, tas ir cits jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 21:28 (saite)
Es nezinu vai patīk vai nē, bet drīzāk vai mēs spējam tādas pieņemt. Man var nepatikt, ka suns neklausa, kad viņu sauc, bet reāli es spēju to pieņemt, jo ne jau mēs vienmēr ejam tur, kur mūs kāds sauc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-09 21:31 (saite)
Cilvēks spēj daudz ko pieņemt, bet - vai grib?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 21:33 (saite)
Vai negribēt pieņemt līdzinās nespēt pieņemt vai nē?
Cilvēks jau it kā var pieņemt visu, tikai ir lietas, kuras viņš grib un spēj pieņemt un ir lietas, kuras viņš negrib un nespēj pieņemt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-09 21:39 (saite)
Nē, spēj, bet negrib!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 21:54 (saite)
Reizēm labāk ir negribēt pieņemt.
Bet vispār šī ir ļoti slidena tēma. Reizēm šī gribēšana vai negribēšana tiek saistītas ar daudziem citiem apspektiem. Kaut ko pieņemot, tam līdzi nāk arī sekas. Parasti sekas nav pārāk skaidri definētas, tāpēc izdevīgāk ir nepieņemt un necīnīties ar šīm sekām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-09 22:06 (saite)
Mini piemēru! Kā var būt labāk nepieņemt kaut ko?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 22:23 (saite)
Ja kaut ko pieņemot ir no kaut kā jāatsakās. Šobrīd ir grūti definēt kādu konkrētu piemēru. Turklāt arī vārds labāk ir ļoti stiepts jēdziens. Piemēram, vai senajiem latviešiem bija labāk pieņemt kristīgo ticību vai tomēr labāk bija palikt pie savas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-09 22:32 (saite)
Ne vienmēr, pieņemot oficiali kristietību, senie latviesi neatsacījās no savām dievībām!
Un Tavs piemērs nav pareizs, jo labāk ir, kad vari brīvi izvēlēties,- latvieši būtu palikuši pie savām dievībām, ja to varētu! :p
Tur vispār nav minams labāk: vai vajadzēja pieņemt kristietību, vai palikt pie savām dievībām? Bet, no otras puses,- viņi jau zivēlējās labāko variantu - lai mazāk nogalinātu latviešus. Tāpat jau bija ar K.Ulmaņa lēmumu. Ne jau aiz gļēvulības nekas netika darīts, bet spēja apzināties, kādu postu nodarītu latviešiem, uz ultimatu reaģējot citādi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 22:42 (saite)
Nu labi, tas piemērs varbūt labāk iederētos pie negribēšanas un pieņemšanas.

Bet, piemēram, profesijas izvēle? Cilvēki reizēm neizvēlas kādu nodarbi, jo saprot, ka ar to būs grūti nopelnīt iztikšanai. Ir grūti definēt vai šāda izvēle ir labāka un cik labāka. Vai arī Tev padodas vairākas lietas ļoti labi, bet Tev ir jāpieņem tikai viena. Pieņemot visas, Tu nevienā no tām nesasniegsi pārāk augstu līmeni, tāpēc reizēm labāk ir pieņemt nodarboties tikai ar vienu no tām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-09 22:52 (saite)
Dzīves laikā var apgūt vairākas, kuras patīk. Muļķīga atruna, ka der viss, vai tas un tas,- parasti vienkārši nezina, ko grib!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 22:58 (saite)
Jā, apgūt var arī vairākas, taču ne vienmēr visas. Ja cilvēki zinātu, ko grib, tad dzīve kļūtu vienkāršāka.

Labi, ir jau vēls, tā ka teikšu ar labvakaru!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-09 23:09 (saite)
Ar labunakti!

Dzīve ir vienkārša, cilvēki paši to sarežģī!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-10 13:21 (saite)
Bet varbūt visā vienkāršajā slēpjas kaut kas sarežģīts?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-14 14:38 (saite)
Nē. Viss sarežģītais ir vienkāršs. Viss!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 20:38 (saite)
Ja absolūti viss sarežģītais patiesībā ir vienkāršs, tad kāpēc mēs nespējam tikt ar to galā?
Vai tiešām lielākā cilvēces daļa ir tik aprobežota, ka nespēj iztēloties šīs sarežģītās lietas vienkārši vai arī šīs sarežģītās lietas nemaz patiesībā nav tik vienkāršas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-14 22:39 (saite)
Cilvēka dabā ir visu sarežģīt. Tāpēc arī cilvēki bieži nevar uz lietām paskatīties vienkārši. Tas, cik lietas ir vienkāršas, protams, ir nosacīti. Vienam liekas, ka vienkārši, citam - sarežģīti...
Mana pieredze rāda, cik patiesībā viss ir vienkārši, bet pati sarežģīju. Bet tā ir interesantāk. Ja visu arī vienkārši redzētu, tad būtu garlaicīgi. Šādi vismaz dzīvei ir asums. Nākas iespringt, padomāt...
Un cik ilgam laikam bija jāpaiet, lai cilvēki izprastu elementāras sakarības, kā bija ar Ņūtonu, Boru u.c. Visam savs laiks. Cilvēki paši nav gatavi nonākt pie atsevišķiem atklājumiem. Tas, manuprāt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 22:58 (saite)
Vai arī pārējie cilvēki vienkārši nav gatavi pieņemt šos vienkāršos atklājumus :)

Viss tiešām vairāk vai mazāk ir vienkārši. Problēmas rodas tad, kad vajag atrast visus puzles gabaliņus. Ja ir visi nepieciešamie puzles gabaliņi, tad puzli ir vienkārši salikt, bet reizēm vienkārši tu neredzi kādu gabaliņu, kas vienkārši ir kaut kur paslēpies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-14 23:08 (saite)
Nu, jā. Puzli tiešām mēdz būt apjomīgi, un vienmēr mistiski ir pazudis kāds tā gabaliņš.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 23:25 (saite)
:)
Patiesībā dzīvē ir diva veida puzles, tās, kurām ir bildes, bet ir jāmeklē gabaliņi, un tās, kur ir daudz un dažādi gabaliņi, bet kāds ir aiznesis prom bildi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-14 23:45 (saite)
Kam negadās, ka bildes nav?! :D
Bet apķērīgākie tik un tā to puzli dzīves laikā saliek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 10:49 (saite)
Nu nez, apķērīgākie saliek dzīves laikā atsevišķus puzles gabalus, bet salikt visu puzli ir bīstami, jo saliekot pilnīgi visu puzli iestājas beigas un bezdarbība, ja vien nav iespējams likt citu puzli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 11:47 (saite)
Ne-e. Īstas beigas nepienāk nekad! :p
Manuprāt, mēs paralēli liekam vairākas puzles bildes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 15:02 (saite)
Droši vien tā arī ir, ka paralēli tiek liktas vairākas puzles.
Katrā ziņā izaicinājums ir likt puzli. Salikta puzle dod tikai apmierinājumu par paveikto darbu, bet parasti šis apmierinājums ir ierobežotu laika brīdi. Cits jautājums ir puzļu savstarpējā saistība. Tas ir, vai saliekot vienu puzli nākamā liekamā puzle ir tās turpinājums, vai arī ne pārāk saistīta puzle. Man jau liekas, ka vajadzētu būt nosacītam turpinājumam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 18:00 (saite)
Grūti pateikt. Ja vispār ir pamanīts, ka stellē puzli, tad jau ir labi. Par iespēju izprast kopsakarību... Nu, nezinu. Kam lemts, kam - ne.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 18:47 (saite)
Ziemassvētku brīnums vēljoprojām turas?
Sniegs zem kājām gurkst?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 18:55 (saite)
Kāpēc tāds jautājums?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 19:30 (saite)
Tuvojas taču Ziemassvētki:)
Un Ziemassvētku brīnums ir abstrakti skaists. Dzirdot par abstrakti skaisto ir vieglāk iztēloties abstrakti skaisto.
Kā Tu teici, tad Tev neesot grūti uzturēt Ziemassvētku brīnumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 19:45 (saite)
Jāatzīst, ka bija pazudusi Ziemassvētku sajūta pēdējās nedēļas darbos, bet , ja tā atgādini, ka man tāda bija, tad pat to atkal sajūtu. Tas nav grūti. Mazliet iztēles un viss.

Bet man jautājums likās gluži nevietā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 20:29 (saite)
Jautājums iespējams nebija gluži vietā, taču tajā pašā laikā vienmēr ir pozitīvi paklausīties par Ziemassvētku brīnumu, lai to būtu vieglāk iztēloties.

Manuprāt, rezultāts ne vienmēr ir būtisks. Dzīves lielajā puzlē rezultāta tā īsti nemaz nav, bet tas, kas ir process. Turklāt, pilnveidojot procesu arī rezultāts diez vai izpaliks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 20:45 (saite)
Tad jau izklausās, ka esi piedzīvojis īstu Ziemassvētku brīnumu. Pastāsti. Lai man vieglāk iztēloties?

Nu, jā. Process. Meklēt, domāt, darīt. Un tad arī ir rezultāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 21:10 (saite)
Ziemassvētku brīnums bija pirms nedēļas, kad kāds man stāstija, kas tas Ziemassvētku brīnums ir. Es nezinu cik reāli eksistē šāds brīnums, taču es zinu, ka kaut kur iekšēji katram eksistē šāds brīnums.

Es varētu teikt, ka brīnums bija redzēt mazo pelīti, kas sēdēja kaudzes vidū. Sēdēja un nedaudz drebēja, bet tajā pašā laikā nekur tā īsti arī nemēģināja skriet.
Racionālisms nogalina brīnumus reālā pasaulē. Brīnums ir iziet ārā un ieraudzīt sniegu vietā, kur tā nav un par to visu pasmaidīt :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 21:37 (saite)
Šobrīd to apzināti iznīcinu. Agresīvi ielaužas reālisms, bet par racionālismu gan neesmu pārliecināta. Nepadarītie darbi. Apzināts slinkums, kuru pat necentos apkarot.

Nu, ceru, ka vismaz Tev tagad ir Ziemassvētku sajūta.

Tas, ka brīnumi var notikt... uz to es atkal uzstāšu pēc nedēļas.

Bet katram jau uznāk tādas dienas, kā šī, kad, lai kāds būtu optimists, rokas nolaižas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 21:54 (saite)
Tad apkaro slinkumu!
Bet vai tiešām vajag to apzināti iznīcināt? Vai tam nevar atrast mazo vietiņu reālismā?

Izteikta Ziemassvētku sajūta bija pirms nedēļas. Šobrīd tā ir samazinājusies, bet droši vien tā kaut kādā ziņā saglabāsies. Kā nekā Ziemassvētki vairs nav tālu.

Grūtās dienas parāda cilvēka īsto raksturu. Tieši tāpat kā īstos draugus var atpazīt grūtos brīžos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 22:22 (saite)
Tas šobrīd tiek darīts. Bet ir dusmas uz sevi, ka to nedarīju ātrāk. Tad, man būtu brīvs laiks, un es varētu nodoties domām par sniegu, kas tūlīt, tūlīt uzsnigs. Kā tas saulē vizuļos. Kā naktī sals kodīs degunā, bet uzsnigušais sniegs gurkstēs. Un naktis būs skaidras. Un...

Bet šobrīd es vienkārši nevaru atļauties tam nodoties. Saspringtās situācijās kļūstu ļoti nopietna. Un neļauju nevienam sev palīdzēt. Tā kā maniem draugiem nemaz nav dota iespēja kaut ko man pierādīt. Tā gan ir auna spītība, bet... Pierasts pašai ar visu tikt galā.

Jā, kaut kur jau ir paslēpusies, bet ļoti maziņa ir tā Ziemassvētku sajūta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 22:46 (saite)
Var jau arī vienmēr pirms aizmigšanas ļauties Ziemassvētku brīnumam, padomāt par gurkstošo sniegu un jauko rītdienu.

Saspringtās situācijās mēs visi cenšamies kļūt nopietni, bet tieši šīs saspringtās situācijas bieži vien ir tas, kas motivē darboties. Tā tiešām ir auna spītība vai auna pašpārliecinātība? Spītība, manuprāt, ir tad, kad otra puse savu viedokli pamato ar neabgāžamiem faktiem, bet Tu joprojām turies pie sava viedokļa. Aunam kā nekā ir lieli spēcīgi ragi, ar kuriem viņš var paņemt ļoti, ļoti daudzas lietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 23:03 (saite)
Man liekas, ka man pirms aizmigšanas rādīsies shēmas un aprēķini no laboratorijas darbiem par dažādiem dzinējiem... :D Bet varbūt Tev taisnība un es izbrīvēšu laiku arī Ziemassvētkiem. Vēl neesmu izdomājusi, kam ļauties.

Palabošu Tevi, ka nevis cenšamies, bet patiešām kļūstam nopietni. Kaut jāatzīst, ka mani sasmīdināji ar auna spēcīgajiem ragiem, kas spēj .... :)

Reizēm ir tikai spītība vai pašpārliecinātība, reizēm - spītība un pašpārliecinātība, bet gadās arī, ka nav ne spītības, ne pašpārliecinātības. Kas ir šobrīd, vari neprasīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 23:23 (saite)
Prims gulētiešanas protams, ka ir grūti atslēgties no reāliem notikumiem, kuri prasa pārdomu brīžus. Bet tā jau arī ir māksla izbrīvēt laiku Ziemassvētkiem.

Patiešām var nemaz neprasīt, jo tāpat ir redzams, ka ir iekšējā spītība un pārliecība, ka viss tiks izdarīts kā nākas. Kā teici, tad ir tikai vienkāršas lietas, tad nevar būt nekas cits kā pārliecība, ka vienkāršās lietas tiks vienkārši savestas kārtībā. Atliek vien vienkāršās lietas sadalīt vienkāršās porcijās, uzstādīt mērķi katras porcias apēšanai un mierīgu sirdi to visu arī pieveikt. Tagad Tev vien atliek 10 minūtes saplānot rītdienas cīņas plānu, kaut ko nedaudz ieēst un mierīgu sirdi iet gulēt, pirms tam vēl pasapņojot par gurkstošo sniegu, lai no rīta varētu svaigu galvu celties un priecīgu garastāvokli visu pieveikt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 23:32 (saite)
Nē, Ziemassvētki pagaidīs!

Nu, labi, ja Tev tā izskatās, man liekas, ka ir tā: nav pārliecības, ir spītība. Porcija ir pārāk liela ar visu dalīšanu un pārdalīšanu... :(
Izklausās, ka Tev pēc tik nepieciešamās pastaigas pa mežu, ir piezagusies Ziemassvētku sajūta. :) Gan jau arī mans optimisms atgriezīsies.

Lai nu kā - ar labunakti!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-16 10:38 (saite)
Labrīt! :)

Pārliecība ir tas, kurai ir jābūt vienmēr. Par kritiskās situācijās nedrīkst zaudēt pārlicību, jo bez pārliecības vieglāk piezogas bailes.
Nekas nav pārāk lielas, lai ar to cīnītos. Jo lielāks pretinieka spēks (uzdevumu daudzums), jo labāku vajag izstrādāt taktiku, lai ar to veiksmīgi cīnītos. Vai Tavs optimisms tiešām ir pazudis? Vabūt tas vienkārši maskējas un Tev to atliek atkal pacelt augšā, lai var paceltu galvu un mierīgu prātu pildīt visus mājas darbus. Tagad tikai cīnies daudzajās mazajās kaujās, bet optimismam uzvarēt karu jau nekur nevajadzētu pazust.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-16 11:55 (saite)
Labrīt!

Nu, nepiekrītu! :p
Man nav pārliecības, ka uzspēšu visu izdarīt. Un optimisms ir aplauzies reālismam. Tā lūk! Bet nekas. Pēc pāris dienām jau atkal būs optimisma uzvaras gājiens.
Vienmēr jācīnās līdz galam, lai kā trūktu spēku. Īstā brīdī atveras otrā elpa.

Tu izklausies bezgala optimistisks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-16 12:12 (saite)
Ja Tu netici sev, tad arī neviens cits Tev neticēs. Tici, ka vari visu izdarīt, kā Tu teici, tad koncentrējies un izdarīsi plānoto!
Optimisms ir tas, kas ir nepieciešams grūtā brīdī, lai varētu saņemties un paveikt plānoto.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-16 18:16 (saite)
Es ticu sev! Bet es spēju loģiski spriest par esošo situāciju. Un tici man, tas kursa darbs nav pabeidzams ne šovakar, ne šonakt, ne nonstopā rakstot divas nākamās dienas.

Ir patīkami, ka kāds uzmundrina. Būs labi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-16 18:36 (saite)
Tas noteikti ir pabeidzams divu dienu laikā. Cits jautājums ir tā kvalitāte. Tas droši vien nav pabeidzams sev uzstādītajā kvalitātes skalā, bet to droši vien var pabeigt un iegūt pozitīvu vērtējumu izglītības iestādes uzstādītajā skalā. Divās dienās var paspēt radīt kursa darbu, kur ir iespaids par pabeigtu darbu. Es protams nezinu, cik stingra pie Jums ir vērtēšana, taču novērtējot situāciju varētu teikt, ka pozitīvs vērtējums gandrīz jau ir garentēts, ja vadītājs parakstās par to, ka darbs atbilsts. Tas protams nav nekas tāds, uz ko vajadzētu tiekties, taču reizēm apstākļi spiež pieņemt mērus, lai iegūtu pozitīvu rezultātu.

Reizēm ir nepieciešams ārējs inputs, lai rastos iekšēja pārliecība.
Protams, ka būs labi ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-16 20:33 (saite)
Nē, nedomāju, ka ar doto lielumu uzrakstīšanu un dažu shēmu, skiču uzzīmēšanu tas darbs tiktu ieskaitīts (4). Un mani pašu tāds rezultāts neapmierinātu. Es slinkoju, bet, ja es kaut ko daru, tad es to daru perfekti, cik vien varu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-16 20:55 (saite)
Divu dienu laikā var uzrakstīt ļoti daudz, ja vien ir pareizais noskaņojums.

Kā jau minēju, tad rezultāta sasniegšana jau ir pavisam cits faktors. Sevi cienošus cilvēkus tāds rezultāts diez vai var apmierināt, bet reizēm ir jāsamierinās ar relatīvām neveiksmēm, lai varētu turpināt cīnīties. Slinkot nav slikti, taču vienmēr vajag apzināties savas spējas, lai beigtu slinkot un ar nelielu rezervi izdarītu nepieciešamos darbus. Saņemies, palēkā, iestāsti sev neiespējamo un nomauc divas dienas, iesien un lepojies ar kritiski paveikto darbo. Nodemonstrē auna spītību un paveic to!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-16 21:51 (saite)
Var uzrakstīt, bet tas tik un tā nebūs kvalitatīvs darbs, ja visiem citiem tas darbs ir prasījis divus mēnešus (3 dienas nedēļā atvēlot tam darbam!).

Vai nu Tu esi cilvēks ar super spējām, vai arī Tu nesaproti, ka tas nav izdarāms. Darbam ir trīs daļas ar vismaz astoņiem apakšpunktiem, kuri arī neaprobežojas ar 3 lielumu atrašanu vai dažu diagrammu uzkonstruēšanu.
Šīsdienas veikums ir divi apakšpunkti.

Auns šobrīd spītē optimistiskajai nostādnei, ka es to varu paveikt 2 dienu laikā. Man tas neder. Man vajag kvalitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-16 22:09 (saite)
Var jau teikt, ka tas nav paveicams. Bet vai pēc tam būs vieglāk saņemties un izstrādāt patiešām kvalitatīvu darbu? Turklāt, pēc tam vajadzēs papildus domāt par iespēju to aizstāvēt. Vai tiešām visi šie pārējie cilvēki ir veltījuši tam divus mēnešus? Vai viņiem tam būtu vajadzējis veltīt divus mēnešus?

Es nezinu kādas ir manas superspējas, es noteikti zinu, ka esot pareizajam nosakaņojumam var izdarīt daudz un ļoti daudz. Auni ir spītīgi. Tas ir tāpat kā iet uz vilcienu un redzēt, ka tas stāv stacijā, ir divas iespējas sākt mežonīgi skriet vai arī pagriezties un iet prom, jo domā, ka vilcienu jau esi nokavējis. Šādā situācijā var tikai sākt mežonīgi skriet un skatīties vai Tu tiešām nokavēsi to vilcienu vai arī mežonīgā skriešana izrādīsies veiksmīga.
Es teikšu, ka vajag uzņemt lielāku tempu un paveikt kādus 6 apakšpunktus. Vai tas ir nereāli, pat nezinot, kas tur ir jādara varu teikt, ka tas nav nereāli. Turklāt, var pielietot metodi, ka katram apakšpunktam velti 30 min, tad teiksim 3-5 min atpūties un tālāk vienkārši ķeries pie nākamā apakšpunkta. 13-14h laikā katrā apakšpunktā kaut kas būs. Reāli katram apakšpunktam vēl var uztaisīt trīs iterācijas, kas nozīmē, ka katru no tiem varēs dabūt kaut kādā kvalitātē + dažiem svarīgākajiem apakšpunktiem var veltīt nedaudz vairāk laika.

Pateikt, ka tas Tev neder Tu varēsi tieši pēc divām dienām, kad no rīta iesiesi darbu un braucot to nodot pārlasīsi un sapratīsi, ka šis neatbilst Tev vēlamajai kvalitātei un to neiesniegt. Šobrīd Tu apšaubi savas spējas. Ja tās apšaubi Tu pati, tad Tev zūd pārliecība par tām. Zūdot pārliecībai Tu sāc krist tikai dziļāk, tāpēc ir tikai viens variants ticēt sev, koncentrēties, atdoties darbam maksimāli un vērtēt rezultātu pēc tam, kad būs noticis finišs, nevis norakt sevi pirms finiša.
Cilvēks savas spējas ierobežo ar savu prātu. Ļauj savām spējām brīvību!

Iesien to darbu, pēc tam iemet miskastē un tad es ticēšu, ka Tu tiešām to nevarēji izdarīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]cadeau
2007-12-09 22:55 (saite)
Cilvēki vienmēr zina, kā/kas būs/būtu labāk! Izvēlas to, aks viņiem labāk - apmierināt dvēseli, nodrabojoties, kas patiešām patīk, vai labi atalgotu darbu, jo tad avrēs atļauties daudz ko, kas nemaz nav nepieciešams un gribēts...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 23:00 (saite)
Ar savu dvēseli ģimeni ne vienmēr pabarosi.
Katram jau patiesībā labāk zināms, kas viņam svarīgāks - dvēsele vai iespēja dzīvot komfortabli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-09 23:11 (saite)
Šoreiz piekrītu.
Bet ir jau, kas ģimeni nevēlas, tad atliek otrā daļa - dvēseles komfortam vai sadzīviskam komfortam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]cadeau
2007-12-09 20:58 (saite)
Man mājās ir divi jauki Middle Asian Shepherd. Mūsu teritorijā jau nokosts viens kaķis, cauna un vārna. Un, kad vienreiz bija izgājis (puika, meitene vēl nebija) no iežogotās teritorijas, kas nav maza, vēl nokoda vienu kaķi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 21:09 (saite)
Iepriekš bija divas laikas, tās arī bija tendētas uz kaķiem un ežiem.
Kaut kas jau tiem suņiem jādara ir. Cik ta ilgi var tā pa sētu bez darba staigāt riņķī, vismaz jānokož kāds iebrucējs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-09 21:13 (saite)
Kad vēl nebija meitenītes un mana māšele bija sākusi staigāt, viņš viņu ganīja. Vienreiz, kad laukā grillējam ribiņas, māšele staigāja apkārt, bet Fredis (tā puika pēc pases datiem) viņu ar degunu aizbuhņīja līdz mammai. Tā vairāks reizes līdz mēs sākām smieties. Māšelei tas, protams, ne visai patika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-09 21:31 (saite)
Nez kapēc māšelei, tas nepatika :D

Mazs tas ganāpulks tad viņam sanāca, toties varēja pilnībā veltīt visu savu uzmanību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-09 21:42 (saite)
Oi, jā. Īsts gans! :)

Kad māšele vēl gulēja ratiņos, viņš nogulās blakus un sargāja. Tas bija amizanti. Vienreiz, kad visi bijām iegājuši mājā, māšele bija pamodusies, bet mēs nepamanījām, tad Fredis tā nervozi staigāja apkārt ratiņiem, nezinādams, ko iesākt. Un pareizi viņš darīja, ka nerēja, tad māšele būtu nobijusies...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]bird_cherry
2007-12-10 17:27 (saite)
man ļoti patīk ceturtā! ar stirniņu!)))

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-10 19:02 (saite)
Ieskatoties tuvāk var pat pateikt, ka tas ir stirnu āzis :)
Paldies!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?