Aizgāju vakarā līdz jūrai un tā tāda mierīga un skaista.
( Jūra )

Izmantoju jauko dienu, lai nedaudz aizietu pastaigāt uz mežu.
Vakar tieši sanāca iepirkt dzirkstes uzšķīlēju. Tad nu šodien pie reizes bija doma, ka varētu pamēgināt ar tā palīdzību iekurt ugunskuru. Tad nu sarunāju draugu un nedaudz pēc divpadsmitiem jau bijām gatavi iziet.
Šoreiz gan ieplānojām tādu pavisam īso pārgājienu, vairāk tīri prieka pēc nedaudz pastaigāt un pie reizes pakurināt ugunskuru. Vienīgi diez ātri jau pēc iziešanas sanāca iekrist ar vienu kāju grāvi un nedaudz pieslapināt kāju, bet nu nebija nekas traks un varējām iet tālāk. Pie reizes pa ceļam savācām nedaudz bērza tāss, lai varētu iekurt ugunskuru. Tad nu vēl atradām piemērotu vietu, kur apkārt bija pietiekami daudz sausu koku un mission varēja sākties. Pēc pirmajiem mēģinājumiem tas viss izskatījās nedaudz bezcerīgi. Kaut kāda dzirkstele leca, bet nekas vairāk tā arī neradās. Līdz brīdim, kamēr sapratām, ka fails ir nepareizajā tehnikā, kā to darām. Bet nu pēc pareizās tehnikas apgūšanas uguns arī tapat diezgan ātri. Tad nu pakurinājām uguni, kausējām sniegu līdzpaņemtajā katliņā, lai būtu, ko padzert. Pasēdējām, atpūtāmies un atkal varējām iet atpakaļ. Nu vismaz pirmais survival līmenis iziets :D
Dažas bildes

UPD:
Un pats labākais, ka šitas viss ir gandrīz pie mājām un pieteik uztaisīt tikai dažu km loku, lai to visu apskatītu.

Laika gaitā sanācis bildēt visādas lietas ar telefonu, pārsvarā jau tad, kad esmu mežā un nekas cits nav pie rokas. Tagad nu lēnām sāku šķirot un kārtot bildes. Tad nu arī varu padalīties ar savām - telefonbildēm.
( Bildes )

Vienu dienu aizdomājos par bildēšanu. Man pašam patīk skatīties uz savām sabildētajām bildēm, bet ne jau tāpēc, ka es bildēju kaut kā baigi labi.
Es vienkārši bildēju skaistas vietas. Es to daru pietiekami daudz un rezultātā ir arī pietiekami liels bilžu atbirums, taču tajā pašā laikā es necenšos tās vēl papildus apstrādāt. Vieta izskatās tāpat skaisti, lai to vēl uzskaistinātu, jo bildē ir vietas, nevis skaista bilde.

Bildes ir kā atgādinājums par redzēto skaistumu.

Jeb noslēdzošā pārgājiena daļa. Turpinājums no II daļas.

( Lasām par pēdējo piedzīvojuma daļu )

Kādu laiku atpakaļ aprakstīju pirmo pārgājiena daļu pa Sarek.
Tad nu atkal esmu atradis nedaudz laiku, lai to paturpinātu.

( Apraksta turpinājums )

Pamēģināšu tā pavisam īsi, cik nu īsi vien varu, aprakstīt savu augusta sākumā piedzīvoto pārgājienu.
( Apraksts )

Jā, saņemos un atlasīju arī dažas labākās bildes. Patiesībā šoreiz nebija pat pārāk grūti. Bildes lielākoties satur tikai kaut ko, kas man liekas dokumentāls un tās nespēj attēlot piedzīvoto, tāpēc nebija grūti tās atlasīt. Tas, ko tu tur piedzīvo skatoties un ejot, vienkārši nevar attēlot bildēs. Es tagad skatos bildēs un redzu parastus kalnus, lielākoties neredzu kāpēc kādam vēl varētu būt baigi interesanti skatīties uz šādiem akmeņu krāvumiem. Bet tur ejot tie ir akmeņu krāvumi - lieli un iespaidīgi. Varbūt rīt vēl vajadzētu saņemties un uzrakstīt īso (pāris lapas) garo pārskatu par ceļojumu :)
Atver un skaties bildes
Iedvesmai:

Šodien atbraucu mājās, nedaudz pie reizes arī sanāca pastaigāt pa pagalmu un uzdurties jaunajam vārnulēnam. Palidot vēl nemāk un nekur pārāk prom nebēg. Tad nu izdomāju, ka vajadzētu vēl aiziet paņemt foto un uztaisīt nelielu foto sesiju, jo tas vienkārši nekur nekustējās. Kustējās nedaudz vienīgi tad, kad pienāca kāda metra attālumā. Toties pārējās vārnas knāba zarus, cerībā, ka tie uzkritīs man uz galvas un ķērca. Bildes šeit.

Šodien pavadīju pusi dienas bildējot zvērus. Bildes šeit.
Turp braucu ar tramvaju, kaut kad pa vidu iekāpj tante, kādu brīdi pastāv kājās un tad paprasa vai negrib, lai viņu palaiž. Es kā normāls cilvēks pieklājīgi palaižu, a tur pretī normāli sāk burkstēt - pieklājābību laikam nav iemācījuši. Tante jau protams arī viltīga, burkstēt sāk tad, kad jau sēž. Laikam jau ir bijusi pieredzi, kad sāk burkstēt pirms apsēšanās un tā arī paliek kājās stāvot. Laikam šitādi cilvēki nemaz nav jālaiž sēdēt.
Njā, bet Zoo katrā ziņā ir viena pozitīva lieta - Žirafju māja, kur vēsā laikā ir ļoti mājīgi - silti, omulīgi, skats arī uz žirafēm.

Kā jau rakstīju, tad nedaudz pastaigājām gar Amatas krastiem un vēl nedaudz pa mežu. Tad nu saņēmos un arī augšupielādēju bildes, kuras var apskatīt šeit

Tapat arī neliela bilžu izlase no pārgājiena.

Šodien izmantoju brīvo dienu un aizbraucu nedaudz uz mežu.
Nedaudz pastaigāju, izvēdināju galvu, paskatījos, kas notiek mežā. Vienā izcirtumā redzēju pat 2 bukus skrienam prom.
Pēc tam vēl aizbraucām uz otru medību daļu, kur arī bija jāaizved nedaudz barības, jo laiks kļūst aukstāks, tā nu arī piestājot pie vienas pelevu kaudzes, gāju skatīties, kas tur ir nācis ēst, ka skatos, ka tur pa vidu sēž maza pele, precīzu sugu gan nezinu, bet man atgādināja peli. Galvenais, ka sēž un īsti nekur nebēg prom. Tā kā līdzi bija arī foto aparāts, tad sanāca uzņemt arī dažās bildes. Bet nu vienā brīdī ātri pāris lēcienos tā pazuda turpat blakus esošajā caurumā.
Pēc tam piestājām pie vēl vienas barotavas. Izlikām nedaudz barības, taisamies jau braukt, kad skatos, ka pāri ceļam pārslīd vairākas kontūras. Priekš buka tā kā nedaudz par lielu, bet arī pēc aļņa īsti neizskatās. Drīz pēc tam sekoja arī atlikušā bara daļa, kur jau varēja skaidri identificēt, ka tas ir stalbriežu bars. Es jau teikšu, ka pozitīva, ka pie mums sāk dzīvot staltbrieži, tas tikai nozīmē, ka kaut kad tos varēs arī sākt medīt.
Tā, ka diena svaigā gaisā bija izdevusies.
( Pele )

Sniegs mūs nepriecē, bet tas nenozīmē, ka nevaram priecāties par sniegu.

( Ziema )