principā, es pārsvarā nepiekrītu saviem viedokļiem
un citiem neiesaku
bet kur tu liksies?

atentātfobija
aligatorfobija
atstātfobija
un aizmirstfobija

auditorofobija
autofobija
autentfobija
artfobija

aristofobija

vispār kaut kā muļķīgi sanāk. jāiet, jāatver dēcē plusplus un jāizdomā labs sīrčavārds.

"kaut ko" - 311 items
PND - Vairak Kautko...mp3
kautins_LAT_UZB200820030
Akvarium - Slishkom Mnogo Ljubvi.mp3
19.Ozols liidz 2005. nedadzivos Guncha Prikoli.mp3
05 - Koni bespredela.mp3
Vel Kaut Ko.mp3

"lai ir labi"
Vai nu dievini nu labi laiki.mp3
Laid Back - High Society Girl.mp3
15. -Ir Labi---.mp3
labie_viirieshi_izb.pss

"stulbums" - 50 items
14 - Marutai.mp3
Double Faced Eels - Zilais Valis.mp3
Chuck Berry - Johnny B. Good.mp3
3.veeleeshanu stulbums.mp3

teicams komentārs:
"Недостаточно для ДУХОВНОСТИ читать великую книгу для интеллигенции - “Москва-Петушки”. Для ДУХОВНОСТИ нужно знать, что там написано"
-----------------------------------------------
es jau sen par šito lietu parījos. man liekas, ka lielākajai daļai lasītāju šī grāmata ir interesanta lasāmviela, taču bezjēdzīga, pilnīgi bezjēdzīga no garīguma viedokļa. Tur ir viens interesants moments, kad kāds pasažieris izkrīt pa vilciena durvīm uz perona un viņam no acīm sāk līt izdzertais daudzums. Man liekas, ļoti spēcīga vieta. Bet galvenais - ka ļoti, ļoti pazīstama. Un par eņģeļiem...nu jā par eņģeļiem un mašīnistu mēs visu zinām.

tiesa, par "dļa inteļigencii" - komentāra autors, protams, pats arī nav grāmatas mērķauditorija. kas tikai ir raksturīgi un apstiprina manas aizdomas, kādas skrūvītes Jerofejevs galvā groza un kādas nē.

upd: un pie "Для ДУХОВНОСТИ нужно знать, что там написано" es vēl piebilstru - a čitatj neobjazateļno, no rekomendujetsa.

/nīgri/
savācamies, cibiņi, uztaisam tusiņu, ejam uz "kabatu" padancot...ienesīsim litru...iepazīsimies.
īpašie kontesti: 1. Uzlūdz dāmas 2. Uzlūdz shnjabis

Visdrausmīgākā cilvēka īpašība ir tāda, ka viņš vienmēr ar sevi visu var sarunāt.

mēģināju arī rakstīt vēstuli sīrupam
kad uzrakstīju, pats pārbijos no kafkas ietekmes
lai arī kafka man nepatīk, kas ir dīvainākais
bet labāk neko tādu šeit nevajag

es domāju par to, ka baidos no nāves tik ļoti, ka vairs nebaidos no tās.
t.i. manī nav vairāk šīs baiļu sajūtas.
manī nav vairāk arī nāves sajūtas.
mana sajūta ir tikai "process sākas - process beidzas"
un es par to nedomāju

pēc superjēdziena "kramaturgs" nākamais superjēdziens ir "litrāts"!
naturāli, seno romiešu cienīgs apzīmējums.

es taču bija iemācījies "zemapziņa" vietā rakstīt "bezapziņa"!
bet bezapziņa aizvien liek rakstīt "zemapziņa".
tas tāds karš pret sevi.

godīgi sakot, "noprivatizēt" iepriekšējās nakts postu man lika pavisam nezināmi spēki. Kuri šo ierakstu tāpat atpubliskoja. lai arī nē, spēki ir zināmi.

tā bija kāda saruna par tēmu:
X - izdari vēl vienu soli
Es - tas nav iespējams. es esmu piesaistīts.
X - vajag tikai redzēt
Es - es tikai imitēju redzamību. mans prāts ir redzamības simulakrs.
X - pie kā tu esi piesaistīts?
Es - man šķiet, ka esmu apkārtnotiekošā sastāvdaļa. es nevaru to uzskatīt par maldiem.
X - tādā gadījumā tavus valgus sadedzinās tikai elles liesmas, ja reiz tu pats nespēj piecelties.

Es pilnīgi saprotu, kāpēc cilvēki nevēlas un nestāstīs to, kāpēc viņi nevēlas un nekad arī nestāstīs par to, kādēļ viņi ir kļuvuši par tādiem pēc šīm sarunām. Es beidzot saprotu savu labāko draugu. Lieliski saprotu.

gudrinieku loģika
http://klab.lv/users/deep/158657.html?style=mine
es ne vārda par mudakiem, tas ir kautkas vairāk
"nekrofobiski noskaņota persona" - hm
"pie altāra" - hmmmmmmmmmmmm
es varētu ieteikt labas klīnikas Latvijā

lūk, kaut kāds neironu tīklu samudžinājums, no kura tikai viena figņa rodas
lūk, mazs ar asinīm applūdis muskulis kaut kur iekšā, uz kura kādreiz varēs atrakstīt neironu murgaino kodu
lūk, nemirstīgā un negaistošā matērija, kurai nav ar to visu nekāda sakara, bet no kuras visu laiku tiek gaidīta palīdzība
lūk, tas viss 70 kilogramos, kas sastāv no gaļas un kauliem un vēl pat bail pateikt kā
tas viss šobrīd strādā, tikai es par to neko nezinu
un tā ir tāda pizģec apziņa, kad apjaut visas šīs kombinācijas iespējas

mans gada labākais uzrakstītais teikums skan šādi:
" Nekad nezināji, ka ilgojies pēc skumjām vairāk nekā pēc līksmes."
es nesaprotu, kas man lika to uzrakstīt.
šī teikuma priekšā es jūtos ļoti samulsis. es nekad nerakstu kaut ko tādu, kā priekšā es mulstu. vot, uzrakstīju.

un tad viņa atbrauks, bet es vairs nevarēšu negulēt.
tad es viņai iedošu buču. tad apskaušu. tad pajauttāšu, kā pa darbu gāja.
tad es pateikšu, cik ļoti viņu mīlu.
tad es pieskaršos viņas matiem.

un tad un tad... jūs domājat, ka viss ir tā, kā es izstāstīju?

agrāk man likās, ka es ienīstu šo gadalaiku tā, ka es viņu vienkāršu ienīstu, man no mājas tik ļoti negribas iziet ārā.
bet es viņu ienīstu tagad kaut kā šausmīgi, es gaidu pirmo sniegu.
nolādētais rudens.

ir tāds ļoti ahuiteļnijs jēdziens - "privātais sektors".
es vot tagad par to kaut kā ļoti esmu aizdomājies.

Es kādreiz sev teicu: tas, ka tu visu dari instinktīvi, tevi kādreiz nobeigs.
Nu bet ir tā, ir. Nobeigs taču. Manis paša koptie un lolotie instinkti.
Un pēc tam vēl dirsties, ka pasaule ir netaisnīga.