bļin, kaspar, nomirsti, lūk, šos pēdējos 10 gadus
var izdarīt tā, ka nav tevis šos 10 gadus?!
tu nevari iedomāties, kā es par to pārdzīvoju
ir moments, kurā viņa dziesmām ir elementāri jāpārstāv eksistēt, precīzāk, kurā viņam ir jāpārstāv eksistēt kā mūziķim
bet ņihuja. un es galīgi nezinu ko domāt, galīgi nezinu ko

ir nakts, un es lasu krum žurnālu. tajā ir kaut kas pretdabisks.

un galvenais, ka es īsti nemaz nezinu, kāds es pats izskatos. nu cik es skatos tur spogulī? kad dzenu bārdu, bet bārdu es dzenu salīdzinoši reti - reizi trijos mēnešos laikam. nu un tad kaut kā koncentrējies uz to, kāds tu esi ar bārdu un kāds bez, pilnīgi cits cilvēks un skatās uz visu to arī pilnīgi cits cilvēks, mīļumiņš, kuram viss ir tikai galvā.
man nav ne mazākā priekšstata par sevi.
lūk, ja es varētu ielīst mīļumiņa capslock galvā un paskatīties uz sevi, nu, kā uz pilnīgi nepazīstamu cilvēku - jūs saprotiet, nekāds video te neder, man vajadzētu bezkaislīgi tā paskatīties...vot, tas being john malkovich variants, kā es viņu saprotu!

es klausos savu Band Of Spine projektu un...
bļin, kad tu viens taisi mūziku un pēc pusotra gada klausies, kad tu kaut kā esi pārsteigts par sevi, nesaproti kā un kāpēc tu esi to taisījis un tas nemūžam nevar notikt grupā, kolektīvā.
es nesaprotu, kāpēc tieši šīs harmonijas, taču mani tās valdzina TAGAD, tās ir burvīgas, tas viss ir kā joy division ieraksti, es pats mirstu nost pie šīs mūzikas un to es nevaru pateikt par nevienu grupu, kurā esmu spēlējis
man ir sajūta, ka to nevienam vairs nedrīkst rādīt, bet tač uznāks, zinu
es esmu taščījies no sevis sarakstītās mūzikas,
bet šitais iet pāri visam. es zinu to ziemu, kad es pīpēju pāris paciņas cigarešu vakarā, viss sāka satumst ap pieciem un es jau zināju to melodiju par to pat nedomājot. vienkārši ņēmu un uzspiedu uz klaviatūras butus u, e, o, es visu zināju. un pats process man bija pie pakaļas.
man bija sajūta, ka tagad es varu atļauties visu, visu ko uz zemeslodes.

un tipa ir tā, ka tu uzgriez televīzijas kanālu, bet tur ir kaut kas tāds, ka vienīgais, ko tu gribi pēc tam...vot man plaukstas slapjas paliek.
tur nav nekā tāāDa, nē!

man jūzerpikčers, nē, nu paskataties kaut vai divus postus atpakaļ - ko viņš dara!