band of spine
es klausos savu Band Of Spine projektu un...
bļin, kad tu viens taisi mūziku un pēc pusotra gada klausies, kad tu kaut kā esi pārsteigts par sevi, nesaproti kā un kāpēc tu esi to taisījis un tas nemūžam nevar notikt grupā, kolektīvā.
es nesaprotu, kāpēc tieši šīs harmonijas, taču mani tās valdzina TAGAD, tās ir burvīgas, tas viss ir kā joy division ieraksti, es pats mirstu nost pie šīs mūzikas un to es nevaru pateikt par nevienu grupu, kurā esmu spēlējis
man ir sajūta, ka to nevienam vairs nedrīkst rādīt, bet tač uznāks, zinu
es esmu taščījies no sevis sarakstītās mūzikas,
bet šitais iet pāri visam. es zinu to ziemu, kad es pīpēju pāris paciņas cigarešu vakarā, viss sāka satumst ap pieciem un es jau zināju to melodiju par to pat nedomājot. vienkārši ņēmu un uzspiedu uz klaviatūras butus u, e, o, es visu zināju. un pats process man bija pie pakaļas.
man bija sajūta, ka tagad es varu atļauties visu, visu ko uz zemeslodes.