godīgi sakot, "noprivatizēt" iepriekšējās nakts postu man lika pavisam nezināmi spēki. Kuri šo ierakstu tāpat atpubliskoja. lai arī nē, spēki ir zināmi.

tā bija kāda saruna par tēmu:
X - izdari vēl vienu soli
Es - tas nav iespējams. es esmu piesaistīts.
X - vajag tikai redzēt
Es - es tikai imitēju redzamību. mans prāts ir redzamības simulakrs.
X - pie kā tu esi piesaistīts?
Es - man šķiet, ka esmu apkārtnotiekošā sastāvdaļa. es nevaru to uzskatīt par maldiem.
X - tādā gadījumā tavus valgus sadedzinās tikai elles liesmas, ja reiz tu pats nespēj piecelties.

Es pilnīgi saprotu, kāpēc cilvēki nevēlas un nestāstīs to, kāpēc viņi nevēlas un nekad arī nestāstīs par to, kādēļ viņi ir kļuvuši par tādiem pēc šīm sarunām. Es beidzot saprotu savu labāko draugu. Lieliski saprotu.