Varbūt tas būs nākamgad vai citu gad, bet varbūt nekad
Vispār jau mēģinājums noskaidrot cita cilvēka gaumi kādā jomā, izmantojot varbūtību "trīs filmas /grāmatas/hzkas, ko tu ņemtu līdzi uz vientuļas salas" ir šaušalīgi cinisks, un liek uzreiz sākt domāt par vecumu un vientulību. Tā arī redzi šo liedaga smiltīs sēdošo un izmisuma parņemto atsvešināto figūru, kura jau 149-o reizi pārlasa savu iecienītāko garadarbu, pārmaiņas pēc - virzienā no pēdējās lapas uz pirmo. Vai arī saprātu zaudējušo tūristu, kas klupdams, krisdams brien cauri liānām vai meldriem ar mazu brošūriņu rokā, smejoties pilnā kaklā. Nav labi kaut kā tas viss.

Un kur nu vēl kādi mīļākie DVD (lai arī neviens parasti nepiesola līdzi DVD atskaņotāju, par televizoru nemaz nerunājot, un labāk pat nepieminēsim vientulim izsniegto mobilo perpettumu, kas producēs elektrību arī vēlajiem nakts seansiem). Un stereosistēmu, no kuras skandām Džimijs Hendrikss biedēs vietējo faunu aukstos novembra rītos, līdz faunai apniks un tā vai nu rituāli apēdīs skandas ar visu stereosistēmu un "mīļākajiem 10 albumiem" pie reizes, vai arī ievilks elles aparāta īpašnieku meldros, kur sados pa muti. Galu galā - vai tu kā jahtas īpašnieks, apstātos pie vientuļās salas, lai izglābtu cilvēku, kurš pa visu teritroriju ārdās ar "Rammstein" singlu izlasi? Nē, protams! Tev liktos, ka: a)ir nu gan te dažiem dzīve kā avene; b)pārmestu krustu un ieslēgtos kapteiņa kajītē, atvērtu narzānu, ieeļļotu revolveri.

Pēdējoreiz, kad man gribējās no sarunas biedra uzzināt šādas svarīgas atbildes, es pieļāvu varbūtību: "kādas trīs grāmatas tu ņemtu līdzi, ja tevi uz dažiem gadiem iesprostotu zooloģiskajā dārzā?!". Pavisam cits narratīvs. Vizuāli cilvēks uzreiz iedomājas, kā, piemēram, ne tikai vientuļš plunčājas viņam atvēlētajā baseinā, bet arī lasa apmeklētājiem priekšā izvēlētos fragmentus. Un kurš gan teica, ka zvēriem iekš Zoo tādu lietu nav?

Es tā vien iedomājos, kā svarīgais un bakenbārdainais babuīns sēžot trešajā zarā no augšas un domīgi kasot savu krūtežu, pāršķirsta Kantu vai (lūdzu, tikai neapvainojaties!) Vitgenšteinu, kamēr dzīvesbiedre stūķē viņam starp zobiem banānu, bet mazuļi rausta aiz astes. Un kur nu vēl šakālis, kas nemiera plosīts riņķo pa savu mazo celli ar nospeķoto brošūriņu "Лох - это судьба" padusē (Ls 1.20, mīkstie vāki, izdevniecība Гусарская Моча™)?! Vai publiskie Gorčeva priekšlasījumi smieklu šalts pavadībā pelikānu sektorā, apcerīgais krokodils ar Blaumaņa "Indrāniem" un uzcirties tīģeris ar kautrīgi zem kaulu kaudzes noslēpto Deila Kārnegī "Kā apprecēt liktenīgo biznesa partneri un panākt, lai viņš lūdz vēl"?!

Tagad es gatavoju nākamo jautājumu: "Kādas trīs kompjūterspēles tu ņemtu līdzi, ja tevi gadījumā piesistu krustā?"