PsY & Tildes versija
http://live82.ihwc.net/english/article/recaps/index.ihwc?&artId=2241
mēs esam stipri! mēs esam raženi un likām čehus zem akmeņa!
tiem, kas nesaprot angliski, varu iztulkot šo vēsturisko rakstu arī latviešu valodā.


Starp izpārdoto Rīgas Arēnu un un tik daudz pūļa troksni, kuru jūs varējāt droši vien atklausīties atpakaļ Prāgā, Čehu republika sasēja Latviju 1-1.

Latvija atvēra iegriezumu, kad vārgā Alekseja Širokova  plaukstas locītavnieks saspieda čehu vārtuvīra Mila Hniličkas pagātni, bet Dāvida Vibornija mirušais nocenotājs pirmajā periodā izlīdzināja čehiem iegriezumu. Par spīti mača spēka spēles beigām, čehi nespēja nodibināt galvaspilsētu. Vārtuvīrs Sergejs Naumovs bija stundas cilvēks, aizgriežoties projām no visiem 32 metieniem, izņemot vienu, kuru čehi iemeta viņa tīklos.

Bija daudz šermuļu - kad Latvijas izlase pieteicās ierasties frontē, viņu mājaspilsētas pūlis bija gatavs tos apsveikt. Tas bija neparasts moments jaunajai republikai. Latvijas izlase ne tikai tapa pirmoreiz paņemta uz ledus, bet kaut kā vispār pirmoreiz IIHF turnīra vēsturē.Rīgas Arēna bija piepildīta līdz ražotspējai, un nelegālais alkohols gaisa klostera priekšniekā bija salīdzināms ar zelta medaļas spēles sajūtu.

Pirmsspēļu svinības komplektējās no iepazīstināšanas ar Latvijas republikas prezidenti, misis Vairu-Vīķi Freibergu, kura oficiāli deklarēja čempionātu par atvērtu. Gigantiskas p**as, popdziedoņi, un figūru slidotāji krāpās un pat blēdījās.

Pēc tam, kad Latvijas komandas spēlētāji tika iepazīstināti viens ar otru, ēkai tika pieslēgta elektrība. Kā viņi izslidoja uz ledus, decibelu līmenis uzziedēja līdz punktam, kad abi bija gan suģestējoši, gan ietramdīti.

"Viņi vienmēr to dara ar mums", sacīja Sergejs Naumovs, "manā atmiņā viņi vienmēr ir bijuši ar mums pasaules čempionātos, katrā valstī tie sēdēja savos perēķļos".

27-jā spēles sekundē Čehijas Republika tika izsaukta saņemt sodu, kad Jans Hlavāčs tika izsūtīts par ieguldījumu. Lai arī no vīrieša pārsvara nekas nematerializējās, tiesneša Brenta Raibera soda aicinājums pamudināja vēl vienu rēcienu.

Latvija labprāt  rīkotos ar aprēķināto pūļa troksni un orķestrētu spēles pirmo mērķi.

Ap 6:22 pievakarē Latvija atvēra iegriezumu, kad Širokovs salūza čehu zonā un aizsūtīja vārgu fotouzņēmumu: tas atlēca no Milāna Hniličkas atlikušā polstera cimda pusē un iegāja iekšā. Tas bija uzdevums, kuru Hnilička mīlētu, ja vien viņam būtu bijis dibens. Latvieši uzņēma tikai trīs "šotus" pirmajā periodā. 

Par spīti tam, ka viņi atradās kāpās, čehi turpināja censties ieslēgt spiedienu. Viņu spēka spēles izdevīgajos gadījumos, čehu līnija Davids Vibornijs - Martins Erats - Jans Hlavāčs strādāja draiskuļu akā. Kad Lauris Dārziņš tika nosvilpots nost par augstduršanu 11:58 periodā, trio gandrīz sakontaktējās pie mērķa. Erats paēdināja Hlavāču caur krunkām, tikko kā viņš ielauzās pie galamērķa, taču Naumova pagarinātais polsteris viņu neatzina. 

"Tās bija nervozas medības mūsu spēlētājiem pirmajās piecās vai desmit minūtēs", sacīja čehu aizsargs Tomašs Kaberle, "Domāju, ka visi šodien spēlēja akā. Ir grūti spēlēt latviešus, ja viņi aizvien patur četrjūgu vai piektā lieluma puišu pakaļas. Nākas viņus vienkārši centīgi hermetizēt  un cerēt uz dažiem  atsprādzieniem."

Ar tik pamatīgu hermetizāciju, tas būtu tikai laika jautājums pirms čehi sāktu streikot. Tiklīdz periods pierima, Vibornijs paņēma lielo atsprādzienu, aizbrauca apkārt  tīkliem un radīja sastrēgumu draiskuļu mājās, lai piesietu spēli 19:32. Draiskuļi atrada pietiekami lielu istabu, lai izietu tai cauri.

Naumovs vārtos bija vairāk nekā impozants. Ņižņijnovgorodas Torpedo tīklprātotājs ar vienu roku turēja savu posmu aizvien spēlē, ievērojot dažas būtiskas pauzes pirmajā periodā. Periodā Naumovs glāba 11 reizes, visā spēlē - 30. Pēc divdesmit minūtēm čehi bija izspēlējuši Latviju. Širokova mērķis paņēma mazliet vēju no viņu burām, bet čehi atguva inerci ar Vibornija mērķi.

"Tu nevari spēlēt vieglu spēli pret čehiem", klāstīja Naumovs, "ja tu paveic kaut vai vienu nepareizu pārvākšanos, tad ir grūti dabūt draiskuļus no tik rutinētas brigādes. Mēs mēģinājām koncentrēties no pirmās otrās līdz vienai pašai pēdējai".

Vidukļa karkass palika sasaistīts kā latvieši, tomēr tur bija arī dažas kvalitātes mērķa iespējas. Erats paveica glītu no gala-galam pieplūdumu, slidojot latviešu zonā garām diviem aizsargiem, taču nespēja pilnībā izkontrolēt draiskuļus.

Kad atmiņā bija palikušas mazāk par divām minūtēm, Georgijs Pujacs tika uzaicināts saņemt mirkļa zvejošanas sodu periodā, liekot čehu spēka medībām doties atpakaļ pie darba. Viņi pabeigtu 0-11 vīrieša atvieglojumā.

Latvijai bija vēl viena nejaušība. Pēdējā elsienā "šotu" normatīvu beigās bija noglabājis Hnilička; viņš plaši siekalojās līdz izskanēja rags, un tad atkal sākās varza. Tas bija varzas  gandrīz nepārtraukto traucējumu vakars.

Latvijas komanda var paņemt  lepnumu , faktiski viņi bija tur iekšā  labākajā spēles daļā  un aizgāja projām ar vērtīgu  jautājumu.  Svētdien viņi pieņems darbā somus, kamēr slovēņi ar čehiem  kausies  pēcpusdienas  debatēs.

"Mēs šeit neesam jautrībai", sacīja Naumovs,"Nekad nav jautrība zaudēt, bet jautrība uzvarēt ir vienmēr".