- trū detektīva trešā sezona ļoti ielika. atšķirībā no kanoniskās pirmās (ar kuru salīdzina, un kas ir tāds pseidokonceptuāls rimeiks - pie tam zvaigžņotais maheršala ali te ne ar ko nav vājāks par makkonahiju) tas ir nevis amerikāņu televīzijas blokbasters, bet gan magnuma opusums, kuram drīzāk vieta ir kaut kur venēcijas festivālā. resns, smagnējs un filozofisks, tempa ziņā vietām sasniedzot "the leftovers" tuvplānus, uzticīgs saviem izvirzītajiem mērķiem. 

- izlasīju nika drnaso "sabrinu", tā ir pirmā grafiskā novele, kas jebkad tikusi nominēta bukeram, ja nu kāds nav kursā. drnaso izrādās ir pat vairāk džonatans franzens, nekā pats franzens. ļoti amerikānisks stāsts.

- neteiktu, ka man būtu bijušas ļoti aukstas ekspektācijas no finčera un tima millera lolojuma "mīlestība, nāve plus roboti", bet viņš ir reāli ahujenns, es griežu jau uz otro riņķi. tur nav tikai par milzīgiem cilvēkveidīgiem robotiem, vampīriem un ugunīgu ekšenu fjūčeranimācijas stilā (pie sērijas "witness" dizaina zobu protēzes, protams, nokrīt uz grīdas, kamēr jumts paceļas stratosfērā)! tur ir par to, ka galvenais spēks uz zemeslodes - tie ir kaķīši! nē, bērniem rādīt nevar, tur ir plikas tantes arī. lai paaugas tādam foijerštormam.

starp citu, leģendāra vieta, no kuras man ir īpaši silti ap sirdi: