par maģiju un ķīmiju
aija: zane, kā tev šķiet, vai maģija pasaulē eksistē?
zane: aija, es nezinu.
aija: kad tu, piemēram, braucot atpakaļ uz jūrmalu ej garām vilciena vagoniem, un pamani tur kādu foršu džeku...
zane: nu...
aija: tu pagriez atpakaļ galvu, ļauj viņam notvert tavu acu skatienu
zane: jā! tā ir maģija?
aija: nē, tā vēl nav maģija! es pagriežu galvu un raidu hormonus viņa virzienā
zane: aija, tu vari raidīt hormonus?
aija: protams, zane, ikviens no mums var! raidīt hormonus ir tik vienkārši, kad tu esi jauna un hormonu ir tik daudz
zane: bet kāpēc tieši uz to džeku?
aija: tādēļ, ka es viņu izvēlējos? meitenes vienmēr izvēlas džekus!
zane: no...resnā kontroliera un čuvaka ar trīs bērniem, kas kāpj ceturtajā, tu izvēlējies džeku, kuru tu pat lāgā neredzi aiz vagona stikliem?
aija: šeit sākas maģija
zane: un tu viņu izvēlies! kāpēc? tāpēc, ka viņš uz tevi vienreiz paskatījās?
aija: tā jau ir ķīmija