sen atpakaļ es aizrakstīju draugos ingum baušķeniekam vēstuli, lai viņš beidzot ieliek jūtubē manas kafejnīcas edītes versiju, jo tā ir viena no manām mīļākajām dziesmām latvijas mūzikā, un es bez viņas tupa nevaru - slava un gods i.b., viņš to arī izdarīja.

protams, man ir mūžīgi gribējies uztaisīt šai dziesmai kaveru, taču šis piedziedājums, tas vienmēr sašķīst drumslās, tas vienmēr ir savādāks, kad es to dzirdu oriģinālā, vai kad man tas skan galvā ejot pa ielu, tā ir it kā nevis viena dziesma, bet simts uzreiz. nu un jā, ja kāds to nezināja, tā ir nevis i.b., bet hārdija lediņa un jura boiko dziesma