par slimošanas psiholoģisko aspektu
atceros, ka bērnībā viss notika apmēram tā, ka es sāku šķaudīt, vecāki uztraucās, ka es šķaudu, un nolēma Pieņemt Mērus, pēc tam es sāku klepot, a tur jau šausmīgi nopietna attieksme, vajag sinepju plāksterus, antibiotikas un inhalācijas, pēc kurām jau tiešām iestājas pizģec un piecas minūtes līdz plaušu karsonim, visi nervozē un psiho
pēdējos gadus desmit, ja es pareizi atminos, esmu saaukstējies divreiz, taču visumā man ir pohuj uz to, ka es šķaudu vai klepoju, tas pāriet pēc pāris dienām, tāpēc izskatās, ka man ir ellišķa zirga veselība un imunitāte no visām nepatikšanām. kas tā, protams, nav, es pīpēju un man patīk lietot atspirdzinošus dzērienus, kāda imunitāte
es vienkārši vairs neuztraucos par tādām lietām