nesen ar biedru kažu (ne to un ne to, karoče, ne no pirmajiem diviem) tā, kā automašīnas man nav un nebūs, nācās apspriest sievietes
netīri teorētiski, bet nu tur, kaut kur jau pēc trešā vermuta un uzacīm, kas ir laba tēma, a kā ir ar raksturiem
šeit kaža mani beidzot ieslēdza domāšanas režīmā, jo latviešu meiteņu arhetipisko raksturu...
es saku, nu viņas parasti vienkārši ir labas, draudzīgas un tā, kas viņās ir īpašs, viņas parasti ir tik smukas, ka nav īpaši tur jāpiepūlas raksturā

tas ir kā - saka kaža - viņas ir tik glītas, ka tev viņu raksturs jau pohuj?

nu, es saku, laikam jā