1/ jaunā sezona dažādos sporta veidos sākās ar ostona metjūsa pokeru nhl un vienkārši dievišķu dotas karti starp divām principiālām austrumu kaimiņu komandām, virtus pro un vegu. man šādas kartes patīk, ilgi paliek atmiņā. vārdsakot, kad tiekas tādas nvs reģiona komandas, kur spēlētāji jau sen zin viens otru, pirmais sezonas turnīrs, var eksperimentēt, un var šo štuku dolāru par karti bezmaz sadalīt uz pusēm, lai kopā iedzertu alu un uztaisīt šo pasākumu par jautru karnevālu ar pareizticīgajiem nāves konveiejeriem, trīsdesmit fragiem vienā konfliktā, matjukiem tviča strīmos, nu, viss tā, kā vienmēr ir bijis līdz šim. taču kaut kas šajā sistēmā pēkšņi salūza.

virtusi ar vegu spēli uzsāki mēreni piesardzīgi. pēc minūtēm piecām mērenā piesardzība pārauga jau ārkārtīgi uzmanīgā spēlē, kas ir vairāk raksturīga tam, kā ķīniešu komandas spēlē viena pret otru (bet nekad pret oiropiešiem vai amerikāņiem). spēlētāji, ieraugot viens otru uz kartes, sasveicinājās un aizlīda kaut kur atpakaļ krūmos. pēc piecpadsmit minūtēm mēs beidzot uzzinājām, kā izskatās prokrastinācija - kad visi fārmo bez ceturtās pozīcijas saportu jebkādas vairs pārvietošanās pa karti, lai vismaz kaut ko. pēc divdesmit minūtēm tika paņemta, šķiet, iepriekš neredzēta virsotne "paranoidāla dota", kad nebija jau vairs spēka smieties par kontestantu smoukiem - komanda invizā apskrēja apkārt (pirms tam, protams, skans un lietas!) tuvākajam meža masīvam, lai raustoties kreisās acs plakstiņam dotos atpakaļ uz saviem mežiem. pēc pusstundas tika sasniegts transa stāvoklis. tur neviens vairs neko negribēja, taču tad sistēma salūza otrreiz.

pat grūti to kaut kā aprakstīt, taču virtusu biedrene Luna vienkārši vienatnē (tur blakus nebija ne savējo, ne pretinieku) aizgāja pa savu līniju, salauza vienu torni, salauza otru, sāka lauzt baraku - kāds no vegas atlidoja defot ar intonāciju "madam, nu kā tad tā, klausieties, tas taču neatbilst spēles garam", un nekavējoties tika zarubīts kopā ar barakām un arī troni. Luna nonesa visu bāzi minūtes laikā. pārējie tikmēr stāvēja un skatījās ar neizpratnes pilniem skatieniem (tīmmeiti, šķiet, arī bija ļoti pārsteigti). nē, nu no tāda ir grūti atiet, es piekrītu.

2/ nezinu, vai tieši šis moments (maz ticams) pamudināja tos pašus ķīniešus jau vairāk nekautrēties shadowdēmona jautājumā - nu agrāk tur bija vismaz kāda koķetērija, paņemt viņu pirmajā pikā, a tālāk pretinieks bano tur, protams lunu, džagernautiņu. tagad uzreiz nagla feisā - shadow demon + luna, tipa, mēs esam redzējuši, ko šī lēdija var izdarīt ar bāzi. es skatos ķīniešu līgu, tur minētais kombo ir tikpat daudz, kā elder titāns + voids. tobiš, gandrīz visu laiku.

3/ tendence - siļķe kā hārdleiners. īsti nevaru iebraukt, ar ko tas īsti ir saistīts, agrāk ir nedaudz bijuši šādi eksperimenti, no sērijas slarks laitā un zivs hārdā, vai kas tāds, nav palicis memorijos, ka shēma kaut kā īpaši labi darbotos. man ir teorija, ka fiška šoreiz varētu būt nedaudz tajā, ka populārais elviss admirālis kunka tagad vismaz sākumā ir aizņemts ar pretinieka viduslīnijas aseksuālo harasmentu, pretī galvenajam kerijam mēdz vazāties visādi trio, un tur arī ir nepieciešams saports; tātad vajag, lai hārdlainā būtu varonis, kas varētu kādu laiku pastāvēt vienatnē bez debessbraukšanas. tiesa, siļķe, ja tiešām sāk tur mēģināt normāli kolekcionēt krīpus (drīzāk līčo, kaut arī tas nav sliktākais, kas var notikt), izjūt smagu diskomfortu un vispār ciešanas, taču ļoti incanti izskatījās tādai komandai, kā jaunais tong fu sastāvs (pēc līdera faitha aiziešanas noteikti būtu jāpaseko ar vienu aci), kur visi varoņi aktīvi pārvietojas pa karti, un slardarčegs var uzgāzties virsū kādam neuzmanīgākam saportam. ko arī dara.

4/ lūk, kas man patīk pret moderni klasisko sendkingu - tāds nedaudz jau piemirsts kerijs, kā clinkz's, es esmu par "invisibles against invisibles". radies gan iespaids, ka uz clinkza vēl spēlētāji nav iekačājuši vai atkačājuši savu skillu, a kas tur pēdējais proscēnā ar viņu tā nopietni darbojās, fear no evil geniuses pirms pāris gadiem, vai. taču, kad šie abi biedri sāk skraidīt pa vienām un tām pašām teritorijām...

5/ piedodiet, bet nevaru nepieminēt snaipera atgriešanos midā. nu tā. "...un rubens vaļerjevičs ar snaiperim nozagto ultimeitu nogalina pašu snaiperi...". oh, kas gan būtu dota bez rubika.

viena no interesantākajām lietām, ko zinu par amērikas savienotajām valstīm, ir par šo viskonsinas kapitoliju medisonas pilsētā

tas tomēr jau ir nedaudz anekdotiski - RT mēnesi palīksmo par breksitu, pēc kā viņiem lielbritānijas bankas aizver kontus

godīgi sakot, es nezinu, ko nozīmē nobeļa prēmija literatūrā
es tur parasti sekoju, kas saņem pulicerus, bukerus, nebulas, un tā
nobeļa miera prēmijai būtu jāsaistās ar kaut kādiem zarīna aizliegumiem, nu, pirmkārt, ķīmijas jautājumiem, man tā liekas. nobeļa literatūras prēmijas ieguvējiem būtu jāasociējas, pirmkārt, ar dažādu ķīmijas sasniegumu izmantošanu, lietošanu un figurēšanu, un, man ir šaubas, vai bobs dilans šeit tiešām ir tik ievērojams kandidāts uz uzvaru.

nesen ar biedru kažu (ne to un ne to, karoče, ne no pirmajiem diviem) tā, kā automašīnas man nav un nebūs, nācās apspriest sievietes
netīri teorētiski, bet nu tur, kaut kur jau pēc trešā vermuta un uzacīm, kas ir laba tēma, a kā ir ar raksturiem
šeit kaža mani beidzot ieslēdza domāšanas režīmā, jo latviešu meiteņu arhetipisko raksturu...
es saku, nu viņas parasti vienkārši ir labas, draudzīgas un tā, kas viņās ir īpašs, viņas parasti ir tik smukas, ka nav īpaši tur jāpiepūlas raksturā

tas ir kā - saka kaža - viņas ir tik glītas, ka tev viņu raksturs jau pohuj?

nu, es saku, laikam jā