"Preveds" atpūšas
Lūk, manai mājai garām bieži vien iet no skolas tāda jauniešu grupa,
tipa varētu būt kāda 6 vai 7 klase. Nu, nereti viņi tuso arī manā
pagalmā. Viņiem ir pārsteidzoša savstarpējā komunikācija, ar tādām kā
ultraskaņām. Kādēļ ir tik briesmīgi jābļauj (bet bļauj viņi
nepārtrauti, citu variantu nav, es, piemēram, iedomājos, kā viena
draudzene pačukst otrai noslēpumu) - par to manas versijas mazliet
zemāk. Daudz interesantāka no malas izskatās sarunas stenogramma.
Meitene zilā jakā: /spiedzot/ Eu, kur ejam?
Meitene sarkanā jakā: Jā!
Puisis ar kapuci galvā: A es nezinu! Ā!
Meitene zilā jakā: Kas tu idiots?
Visi kopā: Āāāāāāāā!
Meitene sarkanā jakā: /izdodot orgasmisku kliedzienu/ Nu beidziet, ja?
Puisis ar bumbuļainu cepuri beidzot
cenšas pateikt kaut kādu jēgpilnu frāzi, bet ekstātiskums ir tik liels,
ka izrunāt artikulēti viņš to nespēj, kā rezultātā neviens neko
nesaprot (un īpaši arī neklausās), taču pārējie paskatās uz viņu
ar neslēptu cieņu - viņš šajā kompānijā, acīmredzot tāds kā Hēgelis.
Meitene zilā jakā /producējot ievainotas lauvenes rēcienu/ Ko tu piekasies? Ai, nu idiots!
Meitene sarkanā jakā: Ā!
Meitene zilā jakā: Nu lai viņs pasaka!
Visi kopā /kolektīvs sveiciens no Serengeti rezervāta/ Āāāāāāā!
Versija A: jaunieši mācās Puskurlo Bērnu Akadēmijā
Versija B: jaunieši studē Sociālā Ekshibicionisma Centrā
Versija C: jaunieši studē kādā eksperimentālā skolā, kur pusdienās saldajā izsniedz "paciņu no Afganistānas"
vēl versijas?