lūk, grūti cilvēkam amērikāņu korporatīvajā vidē. tur cilvēks ar kaklasaiti tev smaidīs ar perlamutra dzerokļiem un žvadzinās platīna pulksteni, bet pēc tam iegrūdīs dunci mugurā
taču ne labāk ir šovbiznesā. tur producents baltā šinšillas kažokā arī smaidīs ar perlamutra dzerokļiem un stāstīs, cik viss ir krāšņi, bet pēc tam iespraudīs huj v žopu
un vai labāk ir miltārajā karjerā? tur ienaidnieka ģenerālis ilgi kūpinās cigāru ordeņiem apkārtajās ūsās un spēlēs mutes ermoņikas, bet beigās tāpat iebāzīs tev kabatā granātu
atliek vien noskūt galvu un aiziet dzīvot kalnos. taču arī tur vietējais mūks ilgi smaidīs bez neviena zoba, klaudzinās tamburīnu un uzdos tev jautājumus. pie tam, lai arī kā tu neatbildētu, finālā tāpat tev ievilks ar bambusa mietu pa galvu

grūti antiņam pasaulē