Entry tags:

selected

Ievads modernajā latviešu literatūrā

Jāatzīst, ka lasīt pārmīšus "American Psycho" un Miermīļa Steigas māsterpīsu "Pulkvedes Spūres liktenīgā kļūda" bija fantastisks čelendžs. Pēdējo es izlasīju līdz galam. Pirmajos 90% no grāmatas man vietām asaras ritēja pār vaigiem un vēdera prese trenējās kā vēl nekad: pilsonis Steiga galu galā ir mūsu Mariņina. Taču pēdējie 10% / fināls samočī visas Mariņinas kopā ņemtas, es biju uz pakaļas un sapratu, ka manā priekšā atrodas Šedevrs! Tā neviens vairs nekad neuzrakstīs. Sapratu, ka man par to visu jums ir jāpastāsta 

Tātad sevišķi smagu noziegumu kriminālizmeklēšanas vadītājai pulkvedei Spūrei (tai, kura varētu būt supermodele, bet diemžēl ir pulkvede Spūre) pieder viss mariņinisms: savs kabinets, nepārtrauktā pīpēšana, simpātiski kolēģi, no kuriem viens ir nesimpātisks, jo ir nodevējs, superizglītotais briļļainais vīrs - docents, kurš mājās gatavo ēst, Bijušais Ģenerālprokaratūras Darbinieks, ar kuru var izvest sarunas parkā, virtuvē un citās vietās. Jāsaka, ka mūsu acu priekšā ir fantastisks mikslis no Mariņinas un M.Steigas skatījuma uz dzīvi (pensijas mazas, īri samaksāt nevar, tramvajā vietu nedod, visi politiķi lopi un zagļi, visi pārējie - korumpēti līdz matu galiem, jaunieši - īsti pidarasi ar nemazgātiem matiem). <br>

Nozieguma sastāvs ir sekojošs: mafiozņiku grupējums viltīgi bankrotē banku un pievāc 10 miljonus, piekar durvīm priekšā", citēju, "milzīgu piekaramo atslēgu" (!), nabaga pensionāri stāv pie bankas, citēju, "matētajiem, aizrežģotajiem logiem" (!), staipa rokas pret debesīm un kliedz. Tikmēr obščaks atrodas seifā citā bankā. Te nu viens no grupējuma līderiem, recidīvists Strazds (kriminālās aprindās pazīstams arī ar kļičku Briesmonis), ar pielīmētu mākslīgu rižu bārdu 10 ļimonus nosper un pazūd no redzesloka, nodibinot savu ultragrupējumu, no kura visiem mati ceļas stāvus. Kā izrādās vēlāk, megamafija sastāv no trīs cilvēkiem, kuri pēc apraksta visdrīzāk atgādina autozagļus no kinofilmas "Kad bremzes netur", pie tam "jaunais, nevainīgais zēniņš" Imants tiek uzspridzināts jau grāmatas pirmajās lappusēs, tā arī neiepazinis īsto zeku pasauli. Starp citu, uzspridzināts viņš tiek ar "pulksteņmīnu", kuru MS iztēlojas sekojoši: modinātājpulkstenis tiek pieliets pilns ar trotilu, tiek pagriezta atslēdziņa, un pēc divām minūtēm divdesmit sekundēm viss uzlido gaisā.<br>

Apkrāptais partneris ir mafiozs Sanijs (beidziet rēkt, viņam tur romānā figurē arī 60-o gadu beigās Sibīrijā dzimis personāžs ar vārdu Džeikobs). Sanijs ir daudz krutāks. Pirmkārt, viņa rīcībā ir trīs krievu skūtgalvji, apmēram Bībopa un Rokstedī līmenī. Otrkārt, viņam vēl ir slepenās rezerves, kuras kontrolē urlu trio darbību - tie ir kautkādi ņindzjas, 15 gadus veci, šmaugi, triko ietērpti jaunekļi, par kuriem nekas tālāk grāmatā nav paskaidrots. Treškārt, viņš vēlas no Paldisku lidostas Igaunijā iegāties tonnu toļi ar plutoniju, toļi ar urānu, pārdot, aizbraukt uz štatiem, un tur kļūt par multimiljonāru. Tāpat kā policija, arī Sanijs, apslaktējot visus lieciniekus, dzenas pakaļ Strazdam un nozagtajai naudai. <br>

Pulkvede Spūre sacenšas nevienlīdzīgā cīņā ar Saniju - kurš pirmais nokļūs pie Strazda, izmantojot visus iespējamos līdzekļus. Piemēram, dodoties uz tikšanos ar savu aģentu viņa pārģērbjas par "tipisku latviešu jaunieti". Mazliet pārfrāzējot MS sniegto aprakstu, tas izskatās tā: "redzot no tramvaja izkāpušo nošļukušo, šortos tērpto stāvu ar nemazgātiem matiem, atpogātu ķūli un divlitru plastmasas alus pudeli rokā, pat viņa vadītā departamenta darbinieki nespētu atpazīt ģenerālprokuroru Jāni Maizīti". Nu un tādā garā. Jo īpaši MS meistarība izpaužas psiholoģiskajos dueļos starp galvenajiem pretiniekiem - ģeniālo analītiķi pulkvedi Spūri un prāta titānu Saniju. Kad Spūre izsauc (nesaprotamu iemeslu dēļ) Saniju uz nopratināšanu, starp viņiem norisinās aptuveni šāda rakstura dialogs:

"Spūre: "Tu esi bandīts?"

Sanijs: "Nē neesmu"

Sanijs saprata, ka ir apgājis šo bīstamo zemūdens akmeni un uzvaroši pasmaidīja. Spūre sāka izmisīgi domāt, kā lai vēl mēģina satricināt šo pašpārliecināto mafiozu. Viņas pierē ievilkās rieva."<br>

Braucam tālāk: Strazdam ar megaklana otru locekli tomēr izdodas bēgt ar lidmašīnu caur Kopenhāgenu uz Vāciju pie savas sievas. Bet līdz tam tiek atklāts nodevējs policistu rindās, un tiek izstrādāts ģeniāls plāns: tipa, iedot Spūrei atvaļinājumu, lai visi padomā, ka viņa ir ārā no procesa un sauļojas Barselonas pludmalē. Visi redz, kā viņa iekāpj lidmašīnā un aizlido. Pēc instrukcijas, Spūrei ir divas dienas jāpadzīvojās pa hoteli Barselonā, tad jāpazvana pa noteiktu numuru interpolam, kurš viņu aizvedīs ar mašīnu uz Štutgarti, kur viņa vienatnē arī paņems pie pakaļas Strazdu, viņa partneri, Saniju, viņa rokaspuišus, savāks naudu un visus noziedzniekus atekskortēs uz Latviju, kur viņus ieliks cietumā. Un tā - Spūre ielido Barselonā. <br>

Šajā spriedzes pilnajā momentā MS toļi uzrodas jauna šņabja pudele, toļi kas cits, bet viņš sāk aprakstīt (netieši, protams) savus ceļojuma iespaidus Barselonā un Štutgartē (tipa, materiālu pazīst). Pilnīgi diko izskatās, ka tādā momentā mēs pēkšņi sākam daudz ko uzzināt par arhitekta Gaudi darbiem, Štutgartes transporta sistēmu, S-bāņiem, U-Bāņiem, Svētās Ģimenes katedrāli un dīvainajiem jūras zvēriem parkos. "Pa pilsētas tirdzniecības centru staigā ļaudis, labi paēdušām sejām". Politkorekti. Bet, lūk, jums arī stila virsotne (par Štutgarti): "Bez valodas zināšanām ir grūti dzīvot svešā zemē. Pat veikalā ir grūti izskaidroties. Laime vēl, ka te eksistē tādi veikali, kur cilvēks var arī nerunāt. Paņem speciālus iepirkšanās ratiņus, iebrauc veikalā, samet ratiņos visu, kas vajadzīgs, izbrauc veikalam cauri, kasē saskaitīs, un maksā naudu. Nozagt gan te nekā nevar. Nozagtais priekšmets pats uztaisīs lielo trobeli - iedarbosies elektronika". Miermīlis Steiga, 1999.gads. Es raudāju. <br>

Bet nu: solītais fināls. Spūre, protams, peldkostīmā dodas uz jūru sauļoties, Strazds ielidos Štutgartē (šeit autoram ir drusku aizbraukusi hronoloģija: iznāk, ka Strazds ar partneri jau nedēļu bezprapudna plosto Kopenhāgenas lidostā; MS vispār ir tik daudz visāda sviesta, piemēram, bandīti Kleistos ar zirgiem veic izjādi MEŽĀ - tā arī gribas noformulēt: Slepenā Satikšanās Lāčupes Kapos, kārtīgi nazguli). Sauļošanās procesu pārtrauc...protams, Sanijs, kurš sāk izteikt visādas dzēlīgas piezīmes un vispār nesmuki uzvesties. Pulkvede ar visu savu palagu aizmūk no viņa puskilometru tālāk un saprot, ka superplāns ir uz kraha robežas, tādēļ jāsāk kaut ko darīt. <br>

Ar šo momentu startē mūsu kriminālizmeklēšanas spīdekļa intelekta nenovēršamais triumfs. Spūre mēģina zvanīt uz Interpolu, taču izrādās, ka mobilais telefons nestrādā. "Viss, Telefonsakariem Vairs Nav Nekādas Iespējas", pulkvede ir pilnīgā panikā. Viņa dodas uz viesnīcu, lai nosūtītu faksu. Ar trīcošām rokām viņa raksta "Kolēģi, plāns izgāzies, ar interpolu sakontaktēties nav iespējams, Sanijs ir šeit, mani uzrauga". Tad viņa padomā - nē, tā nevar, saplēš papīru un Raksta Otru Faksu "Putniņš ir būrītī, kuģītis mani līdzi nepaņems, vizinaties paši". Ģeniāli. Fakss, protams, nekur neaiziet, bet Sanijam ir citas rūpes - jānotur Spūre grožos līdz Štutgartes randevū. Un tagad iedomājaties - kā var mūsu nesamierināmo detektīvu noturēt divas dienas viesnīcā bez riska iespējas? Piesienot? Iemidzinot? Nē, atrisinājums ir vienkārši neaprakstāms: viņai pie limonādes pieber caurejas zāles! Un Spūre sēž savā numurā divas dienas, ik pēc desmit minūtēm skrienot uz labierīcībām. MS, tu esi mūsu viss. Nē, padomājiet tikai - Sanijs kaut kur kož Barselonā, bet Spūre ik pēc desmit minūtēm skrien pļūtīt. Kāda tur vēl Mariņina!<br>

Pirms tam notiek arī abu varoņu atklātā saruna, kuras saturs ir apmēram šāds.

Sanijs: Mēs visu laiku zinājām jūsu plānus!

Sprūde: Kā tas ir iespējams?

Sanijs: Jūsu rindās bija vēl viens nodevējs un informators!

Sprūde: /izmisīgi pārcilājot galvā visus iespējamos variantus/ Kurš? Kurš?

Sanijs: Tu!

Sprūde: Es?

Sanijs: Jā. Mēs tev vēl Rīgā iebērām kafijā mikročipu, kuru nozagām FIB un kurš darbojās tavā vēderā, kamēr tam beidzās baterijas, tāpēc mēs varējām dzirdēt katru vārdu, ko jūs runājāt slepenajās apspriedēs! Āhahahahaā!

Sprūde: /iestājas nervu šoks uz divām nedēļām/<br>

Tikmēr pa šīm divām nedēļām Sanijs mierīgi aizlaiž uz Štutgarti, nomočī Strazdu un atgriežas Barselonā. Vīrs, darba kolēģi, interpols un visi pārējie pa šo pašu laiku neizrāda ne mazāko interesi nedz par pulkvedes likteni, nedz par 10 miljoniem. Tālāk sākas jau pilnīgs bezpreģels. Sanijs, atgriežoties Barselonā, iet aplūkot kā Sprūdei klājas. Konstatējis, ka viņa jau ir puslīdz atžirgusi, Sanijs piedāvā pamīlēties, un man par lielu izbrīnu pulkvede arī kaislīgi atdodas. Seriāla turpinājumā abi tuso pa Barselonas kultūras vietām, apmeklē teātrus, muzejus un koridu, kā arī nepārtraukti drātējas.<br>

Kulminācija: Sanijs paziņo, ka viņš ir nopircis villu Maiami un piedāvā pulkvedei čeku uz pusmiljonu dolāru sīkiem tēriņiem. "Da i nahuj to vīru un stulbo policiju", padomā Sprūde, un tālāk orģijas jau turpinās villā. Pašā noslēgumā Sanijs dodas uz Paldisku lidlauku pēc tā plutonija vai urāna, taču 20 metrus aiz Igaunijas robežas viņu nošauj, uzpridzina un apspļauda Strazda vēl Rīgā nolīgtais killers. Kad šo vēsti paziņo pulkvedei, viņa noģībst, tad atjēdzas un pirmajā dienā pēc atvaļinājuma, astoņos no rīta ir atpakaļ darbā policijā. <br>

Dāmas un kungi, noņemsim cepuri Miermīļa Steigas, kā arī steam-punk-thrash žanra priekšā!