un vēl nedaudz par far cry 3, kuram es izbrīvēju ik pa stundiņai

ja kāds domāja, ka far cry 3 ir tropisks bojeviks ar džeisonu stetemu, patriotismu un varonību uz frontes līnijas, kurā ir taktiskie manevri, ātri pārskrējieni, precīzi hedšoti...
vārdsakot, viss ne gluži ir tā

normāla diena uz salas sākas no tikšanās ar dr.eberhārtu (kas ir t.līrija un e.berouza krustojums), pēc kā mēs apmeklējam speciālu Alu, kurā zatarījamies ar violetajām mušmirēm. mušmires ieliek konkrēti, doktora eberharda māja sāk staigāt pa zemi, galvā griežas helikopteri, mēs mēģinam iet peldēties piekrastē, taču sanāk tikai rāpot pa ūdens virsmu. mēs gatavojamies karam. mēs ņemam šļirci ar medikamentiem vienā rokā un netīru, sarūsējušu nazi - otrā. kad mēs redzam ienaidnieku, mēs uzliekam žņaugu labās rokas vēnai, ar kreiso ietriecam tajā šļirci, un ar labo roku - nazi pretinieka rīklē. tas ir vienīgais drošais kara vešanas veids. mēs pārmeklējam piebeigtā pretinieka līķi, lai atrastu tur kreiča kalpu, pirkstiņbaterijas un nedaudz kokaīna. tas viss mums vēlāk būs nepieciešams. mēs aizdedzinām nolādētā ienaidnieka nolādēto salmu būdu un paceļamies ar deltaplānu zilajās debesīs, lai varētu čurāt no trīssimt metru augstuma uz okeānā čumunmudžošajām haizivīm un kašalotiem. mēs apēdam vēl divas violetās mušmires un piezemējamies pretinieka maksimas apsargam precīzi uz galvas, tādējādi iegūstot vēl piecus punktus jau tā nevājās pieredzes krājumā, kamēr radiotorņu zilās virsotnes spēlē mums diskotēku.

aphex twin ritmos dejo ananaki ciemata partizāni - brīnumdaiļas mulates ar ziedu krellēm, alouhu, hola hola, tatau, tokelau un ho ho ho. mūsu mieru patraucēt var tikai viens, tas ir tīģeris, kas klejo apkārt pa visu salu un ir neuzvarams čempions, taču pateicoties īpašām medicīniskām stealth tehnoloģijām mums izdodas tīģeri neredzēt. un tādā garā. paldies, es jūs arī.