Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2012-07-20 14:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
a incanti, lūk, kad muzona formāts pārgāja no vinila uz kasetēm uz cd un uz mp3, daudzi bēdājās, ka muzona ierakstiem sāk izzust tās fiziski raksturojošās kvalitātes

bet tagad iedomājieties, teiksim, vīhaiklu entuziastus brīdī
kad sabiedriskajai satiksmei tiek izgudrota teleportācijas sistēma
a tačkas un motocikleti tiek likvidēti, ibo enerģiju patērē un bojā planētas ekoloģiju
nu tur izmanto mehāniskos braucamrīkus tikai visādās naskār sacīkstēs, lai sapistu vestibulāro aparātu sev, skatītājiem un komentatoriem

tad, vot, kāds gan bathērts iestātos rūcošo spēkratu entuziastiem
ne tev jaunas ādas smarža salonā
ne smuks un tumsā spīdošs spidometrs
ne dragreiss pie luksofora, ne orālais sekss uz jelgavas šosejas, ne izpūtēju svētlaimē paostīt, ne eļļu pamērīt, ne elkoni izkārt pa logu dīdžeja degenerātusa skaņu pavadībā, ne zvaigžņu kari ar csdd un tehapskati
a skuķiem - ne pabildēties uz mazerati traktora fona, ne vispār džeku pēc kaut kā novērtēt

lūk, tad tauta izies miljonu manifestācijās ar transparentiem "NAHUJ ZINĀTNI!", thh
tā, ka mp3 - tās vēl ir semočkas


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]po
2012-07-20 16:19 (saite)
Nu, pavei - budaistiem viena vienīga taisnība: dzīve ir ciešanas. Visa šī pieķeršanās, kas piesātina garšas kārpas - vai neesam zemiskas būtnes, kas šo visu iekāro un baudu gūst no pieskāriena? Bet, ja tu gribi garīgs kļūt un nepārdzimt un nebaudīt no matērijas spaiņa, tad teleportēties ir taisni pašā laikā. Ij ne kārīgs skats nenozib, kad visi dzīves ceļi jau nomēroti un mūžīga atdusa gurstošas miesas priekšā. Un, kas tad zina, kādu ambrozija Vanagu strebsim no kritušo pārdzimēju dobajām kaula galvām?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2012-07-20 16:56 (saite)
varbūt tāpēc labāk ir pieķerties nākotnei, nekā pagātnei
es vairāk pieķeros nākotnei, jā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]po
2012-07-20 17:04 (saite)
Tā jau tikvien kā azartspēle. Uz nākotni - tā ir ofensīva. Tagadni - aizsardzība. Bet pagātnei pieķeras tad, ja gribas tieši tos padirstos žetonus, ne kādus citus. Tos, kuri bijuši kāda tuva un mīļa rokās.
Var sociopātiski, var konservatīvi un var arī sentimentāli, depresīvi.
Vinnēt, saglabāt, atgūt.
Jautājums - kā tu esi gatavs zaudēt? Un ko.
Neiegūto? Zaudēto? Neatgūto?
Visvairāk mēs vēloties to, ko esam tikai iekārojuši, ne ieguvuši - tā Zinātne.
Zaudēt varbūt nebūtu tik sāpīgi, un varētu sentimentāli censties to atgūt.
Bet, ja gribas iekāpt upē otro reizi, tur un toreiz, tad tā ir visnotaļ nožēlojama pozīcja, kaut arī saprotama, ja tavā pasaulē vispār vairs nav mīlestības, izņemot mirušo.
Vai varbūt var nepieķerties vispār? Un klusītēm, truliņām nosprāgt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?