Tā jau tikvien kā azartspēle. Uz nākotni - tā ir ofensīva. Tagadni - aizsardzība. Bet pagātnei pieķeras tad, ja gribas tieši tos padirstos žetonus, ne kādus citus. Tos, kuri bijuši kāda tuva un mīļa rokās.
Var sociopātiski, var konservatīvi un var arī sentimentāli, depresīvi.
Vinnēt, saglabāt, atgūt.
Jautājums - kā tu esi gatavs zaudēt? Un ko.
Neiegūto? Zaudēto? Neatgūto?
Visvairāk mēs vēloties to, ko esam tikai iekārojuši, ne ieguvuši - tā Zinātne.
Zaudēt varbūt nebūtu tik sāpīgi, un varētu sentimentāli censties to atgūt.
Bet, ja gribas iekāpt upē otro reizi, tur un toreiz, tad tā ir visnotaļ nožēlojama pozīcja, kaut arī saprotama, ja tavā pasaulē vispār vairs nav mīlestības, izņemot mirušo.
Vai varbūt var nepieķerties vispār? Un klusītēm, truliņām nosprāgt.