stāsti par ck2
tātad, toskānas hercogiene. 20 gadi, vīra nav, mantinieka nav, visi radi kapos, Dinastija No Nulles. ja vien hercogiene nenosprāgst no tīfa pirmo trīs gājienu laikā, kas ir gauži iespējams.  tad mēs laikam varam veiksmīgi noslēgt pasākumu pārstāvot viņas iemīļotās čiahuahuas intereses.

taču sāksim no sākuma

Toskānas hercogiste izrādījās ļoti un pat ļoti ņehujovijs zemes gabals, kas ietilpst Svētās Romas impērijas sastāvā. Romas Impērija 11.gs. - tas nav tas ko jūs padomājāt, pollūcijs oktaviāns nogalina dēlu un atņem trāķiešiem degvīnu "violetais standarts". Impērijā saimnieko švābi, centrs atrodas Bambergā, saturēt kopā šādu pasākumu ar vienu galu Vidusjūrā un otru kaut kur Polijā ir nenormāli sarežģīti, tāpēc ķeizars francis vilhelms jozefs, vai kā viņu tur, nepārtraukti karo ar visu, kas kustas un negrib dzīvot impērijā. Pati Toskāna - tā ir daļa no mūsdienu Itālijas zābaka ziemeļu puses ar adminstratīvo centru Brešijas apgabalā (galvaspils. Bergamo, houm svīt houm). Brešija ar galvu cēli atduras Pirenejos, aiz kuriem jau atrodas Francija. Nē, Pirenejiem pāri pāriet nevar, jāiet apkārt. Jūs zīmi neredzējāt? Mūsu īpašumā ir vēl pieci apgabali, kuros varam rīkoties (teicami!) - virzoties no ziemeļiem uz dienvidiem tā ir Ferrāra, ar kuras mēru mums ir draudzīgas attiecības, Modena, kuras bīskapu nākas kukuļot, savādāk, scuko, maksā nodokļus Vatikānam, nevis korpulentajai hercogienei (sitiens ar aukstpapēžu kurpi bīskapam fon Rūldingam pa testikulām), mazā un kulturālā Siēna, kuru es pats mīlu visvairāk, kaut kādās apsnigušu kalnu virsotnēs milzīgs Spoleto apgabals, uz kuru aci ir uzlicis garīgais priekšnieks Aleksandrs Otrais (gaišs un izglītos cilvēks, cukurgailītis pāvestam!). Un vēl dižais un megakrutais Firences distrikts, kur teorētiski ir tikai cipreses un vietējie narkomāni, taču industrijas attīstības iespējas vienārši fenomenālas! Militārās industrijas, kā jau to var noprast. Viszemāk no visām ir Spoleto (blakus Romai un Vatikānam), kas robežojas ar Apūliju un Kapuju konkrēti, tā jau ir pavisam cita dziesma, kas uz mums neattiecas.

Tāpat mums nodokļus maksā Parma un Korsika

Kādas ir hercogistes problēmas? Tās, principā, ir arī visas impērijas problēmas. a) Milāna ir organizējusi mums blakus Lombardiju, kas lai arī ir sastāvā, nepārtraukti tiecas pēc neatkarības un murgus par pastalām, bet brīvā latvijā, atkārto ar biedējošu intensitāti. Trešais Lombardijas neatkarības karš,  Ceturtais Lombardijas neatkarības karš, Septītais Lombardijas neatkarības karš, kā viņi visus jau zadolbaļi. modeljēri nevar sēdēt un domāt par jaunu ļifonu skatei, nē. Tāpēc tikpat regulāri tiek pielietotas represijas, kas līksmi sadodas rokās ar Rudens Ražas svētkiem, dejām un mistērijām pils pagalmos, salūtu, līķu kaudzēm, tīfu un badu. b) Korsika atrodas, kā teiktu morāli nenobrieduši krustvārdu mīklu autori, vienā arhipelāgā ar Arboreju un Kaljari. Hujs ar Kaljari. Arboreja! Tas ir cirks ar zirgiem uz ledus. Drīz jau vairs nebūs neviuenas oficiāla, pusoficiāla vai atklāti bandītiska grupējuma, kas nekad nebūtu iekarojis Arboreju (un šaubos, vai viņi paši spēj paskaidrot, kāpēc to dara). Arābi, franči, mūsējie, bizantieši (!), pēdējo reizi es tur redzēju kaut kādus velsiešu kapelānus staigājam pa pludmali (velsieši!!! Arborejā!!!11). Tagad es saprotu, kāpēc blakus esošās Korsikas iedzīvotājiem gadsimtu gaitā ir izveidojies samērā drūms un neuzticīgs skatiens uz dzīvi. Starp citu, matērika otrajā pusē atrodas tieši tāda pati sala, kurai neviens dzīvē nav iedomājies pat tuvoties, kur nu vēl uzbrukt. Aha, Most Serene Republic of Venice. c) Apūlija, mūsdienu Itālijas dienvidi. Neapole, Palermo. Mesīna. Arābu otrā fronte pret kristīgo pasauli. Līdz mums patālu. Pie tam, tas būs uzreiz full scale war, ja arābi iedomāsies uzbrukt Romas impērijai.

Svarīgākais: mantošanas likumi Toskānā. Vispirms džeki, pēc tam meitenes. Pie tam dalās uz visām galvām. Ietekmēt to visu nav iespējams, tā ir diplomacy of state, tobiš, jautājumu parlamentā var iesniekt tikai ķeizars. Lūk, arī pirmā problēma: Matildi nāksies apprecināt tikai matrimoniālās laulībās, lai bērni piederētu viņas dinastijai (ar portugāļu pinci bija fantastiska veiksme, bet tur vēl bija tāds moments, ka pincis bija bastards bez pretenzijām) - tas faktiski nozīmē, ka viņa nevar apprecēties ar savas kārtas pilsoni, tobiš, kādu citu hercogu, nerunājot jau par visādiem prinčiem, pilsētu mēriem un arhibīskapiem, jo viņi uz matrimoniaļņiku ntupa neparakstās, nav idioti. Ne tas, ka es būtu sevišķi kritis uz aristokrātijas vienošanos ekstāzē (lai arī starp karaliskajām atvasēm gadās izcilas personības, kas var savest kārtībā valsts politiku un ekonomiku) - problēma ir tā, ka laulības ar parastu muižnieku mums nedod nekādu politiski-militāru aliansi ar kādu citu valsti. Līgavainis ierodas ar rožu pušķi un pliku pimpi. Nedaudz pasteidzinot notikumus, informēju, ka savu 32 gadus ilgā mūža laikā Matilde apprecējās četrreiz; trīs dzīvesbiedri, lai arī bija spēku pilnbriedā, acīmredzot, nespēja izturēt straujo Toskānas dzīves ritmu, un nolika ķelli...kā lai to labāk rezumē...neviens no viņiem neaizgāja bojā karā. Atskaitot pašu pēdējo, drošsirdīgo britu bruņinieku Hugo, kas vadīja mūsu spēkus pret kaimiņiem no trešā stāva nežēlīgajā piecdesmit astotajā Lombardijas neatkarības karā. Bet uz to momentu jau pati Matilde bija atmetusi slidas, atstājot pasaulei vienu dēlu un četras meitas.Meitas! Bļaaaa! Ko es tādu esmu kādam izdarījis? Mēs pat speciāli nopirkām indulgenci no pāvesta, lai atmazgātu grēkus. Vienalga - ģevkas. Toskānas namā šobrīd ir divi puikas un deviņas meitenes. Var sev pārgriezt rīkli ar loka stiegru.

Mums blakus pie Vidusjūras atrodas ļoti savāds un nesaprotams veidojums ar nosaukumu Dženovas Republika. Šajā veidojumā atrodas, konkrēti, Dženova un Nica, kas abas dzīvo pilnīgā harmonijā un viens otrā duši ņe čajet. Ekonomika lieliski. Osta brīnišķīga. Vieta skaista, putni dzied, viļņi šalko iekrastē, zem baltajām akācijām zvaigznēs lūkojas republikas direktors Armando ar iesauku "The Hunter" un 1500 līdz zobiem bruņotu vīru kolektīvu. Neraža. Skaidrs, ka vienaldzīgs cilvēks šeit nevar palikt. Taču tāpat skaidrs, ka izvērst militāru agresiju pret mūsu tārgetu numur viens ir ļoti sarežģīti kaut vai tāpēc, ka savu armiju pilnā sastāvā es neesmu redzējis - ķeizars pastāvīgi kaut ko savāc savām operācijām, a karo viņš nepārtraukti,a kad strēlnieki parnāk mājās, viņi grib, ēst, skatīties televizoru un gulēt, a pēc tam jau atkal kaut kur ir jāiet. Kompromātu uz Armando es krāju jau gadus desmit, un man ir ko teikt. Man šķiet, ka savu republiku Armando pārvalda neprofesionāli. Šajā pasākumā, lai kādam uzbruktu un vispār uz kaut ko pretendētu, ir nepieciešams casus belli - būtisks iemesls agresijai. Arguments "betviņštačuirpidarass" nevienu šeit nepārliecina.

Kaut kur periodā starp otro un trešo vīru ar Matildi notika kaut kas nesaprotams - viņa nošāva putnu un sāka lasīt dzeju. "Vai man kļūt par dzejnieci?", man jautāja neuzticamais interfeiss. Es nospiedu "aha", un tikai tad satvēru galvu rokās, domājot par to, ko es nupat esmu izdarījis. Pēc tam parādījās ieinteresētas mācītas personas no Kjevo bīskapijas ar pergamentiem rokās. Tad arī nosprāga trešais vīrs. Jaunais grāfs Askānio de Toskāni ir apprecējie ar Zviedrijas princesi Hedvigu. Viņi ir laimīgi kopā. tas ir intrigu pilns, antiklerikāls, nežēlīgs un visumā ļauns pārītis, kas saindēs Dženovas direktora dzīvi līdz pēdējam. Alianse ar Zviedriju - neitrāls pasākums. Skandināvi viduslaikos vispār neko prātīgu nedarīja, tikai skraidīja ar somiem pa Lapzemi ķerstīdami kaut kādus čukčas, pat viņu firmas Holšteinas konflikts ir izmiekls. Princese Margarita ir aizprecējusies uz Romu pie kaut kāda pāvesta tusovščika. Nu, laba partija, un galvaspilsēta, tas ir panākums. No princeses Marietas sanāca amazone. Pieredze māca, ka militāro karjeru preferējošas amazones vajag saprecināt ar vēl tupākiem militāro karjeru preferējošiem kingkongiem, lai viņi kopā varētu doties Astoņdesmit Sestajā Lombardijas neatkarības karā un tur atrast savu laimi. Beatriče...vot, Beatriče is really something....