Sviesta Ciba |

Chloroform Sauna (

martcore) rakstīja,
@ 2012-03-14 16:14:00

- mēs ar tēvu bieži vien mēdzām pastaigāties pa šo mežu
- un kur tavs tēvs ir tagad?
- viņa vairs nav
- atvaino / piedod / man ir žēl

nekad nesaprotu, kāpēc šādos brīžos cilvēki atvainojas

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	unpy 2012-03-14 16:29 (saite)
	Gluži otrādi, tas otrs uzprasās ar pilnīgi idiotiskiem jautājumiem. - Kur tad tēvs tagad? - Kapā ar svēto Pēteri "Vanagu", bļe! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chaika 2012-03-14 16:30 (saite)
	bet kurš sāka par bērzu birztalām stāstīt un uz jūtām kapāt? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

unpy
2012-03-14 16:41 (saite)

Tā jau prasta fakta konstatācija "zinu šo akmeni, tēvs mūždien aiz tā aizķērās", normāli, ieraudzīja kaut ko, uzjundījās atmiņas.

Aber tā otra jautājums par to, kur tad tēvs ir tagad, kādi tad ir iespējamie atbilžu varianti?
- sēž čokā, drīz iznāks.
- staigā ar mums kopā, tu ko, neredzi?
- devās ekspedīcijā uz alfa centauru.
- strādā par spiegu afganistānā.
- nezinu, kopš māte atgriezās drūma ar asiņainu lāpstu, neesmu šo redzējis.
?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chaika 2012-03-14 16:43 (saite)
	labi, ugovoril - par klātneesošajiem riskanti jautāt (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	honeybee 2012-03-14 16:32 (saite)
	Vai ne Kad man kāds apjautājas tipa "un kā tad tavai mātei iet", es parasti samulstu, sastomos un beigās izgrūžu kaut kādu "vēl joprojām mirusi" un tad slikti ir visiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2012-03-14 16:42 (saite)
	Aha, ir tāda abpusēji muļķīga sajūta. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: