labdien, redakcija, raksta jums izmisušais mājsaimnieks martcore

ir man viens varens cūkgaļas krūtiņas gabals, es viņu pārgriezu uz pusēm un nolēmu tupa sautēt, jo neko citu ar viņu darīt man šobrīd nav ne laika, ne vēlēšanās
un viss, dārgā redakcija, būtu zajebisj, ja man nerastos morālā dilemma ar katliem
šādiem procesiem manā virtuves sekcijā ir paredzēti divi katli - viens tāds vidējs un nekāds, a otrs ir domāts tam, lai varētu pasniegt šķovētus kāpostus dānijas karaliskajai ģimenei divpadsmit personu sastāvā un trīs dienas no vietas
nolēmis neapgānīt karalisko katlu, es zafigačīju abus gabalus parastajā, uzlēju ūdeni un, khm, konstatēju, ka maza daļiņa no viena gabala (nu, kādi 10 cm) paliek virs ūdens virsmas un sauc pēc palīdzības un glābējhelikopteriem
protams, ka pie tā ir vainīga valdība un krievi, tomēr
ko mums šādos gadījumos māca marksa-engelsa smagie un teorētiskie darbi? ka VISAI gaļai ir obligāti jāatrodas zem ūdens virsmas, savādāk...par to, kas notiks, ja būs savādāk, sirmie mācītie vīri taktiski noklusē
a man, vot, liekas, ka nekas nebūs, jo viss pasākums tāpat ir zem vāka un izlīdušais fragmentiņs taps gatavs kaut vai elles garaiņu un kopējās temperatūras iespaidā

tādēļ jautāju tev, dārgā redakcija - vai šāda gaļas sautēšana ir korekta?
kā arī bonusjautājums, lai būtu iemesls papildināt speciāriju - a ko jūs īpašu mēdzat pielikt šāda tipa sautējumiem? es, lūk, zinu tikai klasiku - lauru lapas, piparus, kā arī garšvielu maisījumu "hali-sunali", nopirktu veikalā par Ls 0,08