Anatomija
tik kruts atklājums galvā ienāca, par to, ka, lūk, kad tā tā nopietni iemīlas, nu, pat nevis ar sirdi un dvēseli mīl, bet tā samīlas - nu tā, ka nevis uz divām stundām, bet uz kādu nedēļu...lūk, kad samīlēšanās objektu nav vairs blakus, tad viņām tajā laikā nevar atcerēties sejas. es zinu, ka man tas tā nav vienam. tu satiec, parunājies vai tikai paskaties uz viņu, tā Paskaties ilgāk, tad aizej mājās un ilgi, ilgi centies atcerēties - a kā tad viņa izskatījās? nu kā?
man nebūs viegli paskaidrot, kur ir tas knifs - teiksim, iedomājies, ka tu samīlies gleznā! nē, gleznā par traku...nu, teiksim, kinoaktrises fotogrāfijā. kaut kas tajā ir tāds, kas tevi ļoti valdzina, bet tu pats nevari pateikt kas. bet viss tajā pašā laikā ir ļoti konkrēti sastindzis laikā. un tad tu iedomājies pie sevis galvā, kā tu ietu ar šo aktrisi dzert kokteili kādā bārā (tas nekas, ka tu ej astotajā klasē), nu, un tu redzi šo tēlu sev acu priekšā, un tu redzi, ar ko tu iesi uz šo kokteiļu bāru, kur varēs droši vien radīt kaut kādus Romantiskus Apstākļus vai vēl sazin ko, un ir skaidrs, ka iet viņa varēs, lūk, tikai tādā blūzītē kādā ir fotogrāfijā un tikai tā skatoties ar acīm. Iesi ar tēlu. Ja uz fotogrāfijas ir tikai ķermeņa augšējā daļa, tātad tu nezini, kādas viņai izskatās kājas, tad viņa levitēs tev līdzi pa gaisu bez kājām, jo tās kājas tu pat iedomāties nevari. Precīzāk, kaut ko tu iedomāties vari, bet skaidrs, ka tas neatbilst patiesībai, tādēļ kājas nafig vispār.
Tad vēl ir skaidrs, ka kaut kādā momentā viņai ir jāpaskatās tā, kā ir uz fotogrāfijas, nu, ar tādu skatienu, kas tevi savaldzināja. Kā viņa skatīsies pārējā laikā, tas ir skaidrs tikai elementārās detaļās, bet kaut kad viņai būs autentiski jāpagriež galva, tā galva mazliet jāpieliec, jāpiemiedz acis un jāpaskatās Tā. Tas ir tik svarīgi! Bez tam, ir briemu lietas, ja tu esi redzējis kādas sešas kinoaktrises fotogrāfijas, kas tevi ir savaldzinājušas. Tad viņai nāksies paskatīties gan Tā, gan Šitā, gan Vēl Šitā, kaut kādā momentā jānomaina tērps (kur? tas nevienu neinteresē), un, nedod dies, ja viņa ir pamanīta kaut kur vēl peldkostīmā, nu tad vispār jau jāizstrādā kaut kāds Holivudas scenārijs. Saprotiet, tas viss ir svarīgi, ļoti svarīgi. Savādāk nafig tev tāda kinoaktrise ir vajadzīga? Takš bezjēdzīgi. Bet - tas ir stacionārs tēls.
A dzīvā būtne taču nav stacionāra! Viņa kaut kā runā un uzvedas. Kaut kādos momentos arī neglīti, kur nu viņu vispār nevar apbrīnot! Bez tam viņai apkārt noteikti tinas kaut kāda Draudzene, kas tik ļoti nosit uzmanību, ka sāc skaisties jau, un garantēts - 99% gadījumu tu mājās ejot atcerēsies to stulbo draudzeni, ne tā?! Jo ir tik daudz to izmaiņu, ka nav iespējams nokadrēt dzīvu būtni galvā tā, kā tu redzi fotogrāfiju. Nekad nevar noķert kadrā to visbrīnišķīgāko momentu, neko nevar nofiksēt sev galvā. Galīgi neko. Uff, tāpēc man tik labi, ka man te viss ir uz vietas.