sākšu šo ierakstu, kā žurnālisti padomju laikos: mūsdienu jaunatne staigā apkārt kaut kādā ahujennā murgā, neskatoties uz lietotāja punkts fotogrāfijām, kādi viņi izstās vasarā
a es domāju, ka neatkarību mēs izcīnījām tāpēc, lai varētu staigāt apkārt zaļos un rozā džinsos

pēc tam, kad es izlīdu no dzīvokļa, lai iznestu miskasti, pirmais, ko es sastapu savā ceļā, bija trīs jaunieši identiskos melnos puhovikos
pirmajā mirklī es padomāju, ka tā ir kaut kāda policija vai kaut kāds specdienests
taču pie miskastes es sastapu divdesmitgadīgo kaimiņu tādā pašā melnā puhovikā

kad devos uz veikalu nopirkt olas, es sastapu vēl divus tādus pašus
te es sāku domāt, ka esmu nokļuvis ellē, un domāt par visu to ļaunumu, ko es es esmu nodarījis citiem cilvēkiem, lai arī ellē, ko tur daudz vairs nožēlot, labāk točna nebūs

morāle ir diezgan skaidra, mēs nākam no vienādām mājām un valkājam identisku apģērbu